1846. gada 25. aprīlī pie Riograndes upes notiek robežšķērsošanas incidents. ASV armija saduras kaujā ar Meksikas karavīriem, kas izraisa karu starp abām valstīm. ASV-Meksikas karš ilga divus gadus un Meksika pazaudēja visas savas Ziemeļu provinces. Pēc kara tiks nosprausta esošā ASV-Meksikas robeža.


Karš, kas izcēlās starp ASV un Meksiku ir viens no tiem pierādījumiem, ka bruņoto vīru stīvēšanās pierobežā ir ļoti bīstama parādība un tā var pāraugt reālā karadarbībā. Iemesls abu valstu armijas klātbūtnei robežas zonā bija teritoriālais strīds par Teksasu. ASV uzskatīja, ka tai ir tiesības uz plašāku teritoriju, kamēr Meksika uzsvēra savas vēsturiskās tiesības uz amerikāņu valdījumā esošo Teksasas teritoriju. Tā kā sarunas šajā jautājuma nevedās un, godīgi sakot, abas puses nebija ļoti ieinteresētas sarunas veidot, tad loģiski sākās karš.

Oficiālais iemesls, kāpēc izcēlās karš starp Meksiku un ASV bija tā sauktais Torntona incidents 1846.gada 25. aprīlī. Dažkārt to sauc arī par Torntona slaktiņu, jo tā nosaukums radās no meksikāņu uzbrukuma ASV karavīriem. Dienu iepriekš ASV armijas komandiera Zaharija Teilora rīcībā nonāca informācija, ka meksikāņu karavīri šķērso iedomāto robežu gar Riograndes upi. Viņš nosūtīja divas karavīru grupas apturēt Meksikas armiju, viena no tām kapteiņa Krogana Kera vadībā devās uz upes zemākajiem lokiem, kamēr komandiera Seta Torntona grupa izmeklēja robežas šķērsojumu augšējā upes daļā. Kera spēki nesaskārās ar pretestību, bet Torntona karavīrus gaidīja meksikāņu slēpnis. Aptuveni pusotrs tūkstotis Meksikas karavīru sagaidīja Torntona 80 karavīru un lielāko daļu protams iznīcināja. Tie, kas izdzīvoja šajā uzbrukumā, tie nonāca meksikāņu gūstā. Šī iemesla dēļ, ASV nodēvēja šo incidentu par Torntona slaktiņu.

ASV valdība pēc uzbrukuma bija šokā. Lai arī teritorija bija strīdīga un ASV nebija viennozīmīgas tiesības uz to, ASV prezidents uzskatīja, ka noticis uzbrukums ASV suverenitātei. Viņš lūdza sasaukt Kongresa ārkārtas sēdi, kurā aicināja pieteikt karu Meksikai. Zināms, ka uz šo prezidenta Džeimsa Polka aicinājumu tikai viens likumdevēja loceklis pajautāja – vai nevar tulkot ASV politiku kā klaji agresīvu? Vēsturiskā abu valstu robeža beidzās pie Ņūeisis upes, nevis Riograndes. Sanāk, ka izveidojies konflikts tā iemesla dēļ, ka viens vīrs piespiedis otram pistoli pie krūtīm. Protams, šī metafora nesaņēma lielu atsaucību un ASV Kongress pasludināja karu pret Meksiku teju vienbalsīgi.

Karš ilga divus gadus, un tajā bojā gāja tūkstošiem abu valstu karavīru. No ASV puses īpaši izcēlās ģenerālis Zaharija Teilors, no Meksikas puses – viņa sāncensis, komandieris Mariano Arista. Abi kara laikā ieguva pietiekami lielu popularitāti, lai vēlāk kļūtu par savu valstu prezidentiem. Tikmēr karš kā parasti atnesa iznīcību visam reģionam un ievērojami izmainīja abu valstu robežu. Ja Meksikai pirms šī kara bija kaut kāda ietekme savās bijušajās ziemeļu teritorijās, tad pēc kara tā pazaudēja jebkādu ietekmi Teksasas dienvidos. ASV pilnībā pārņēma strīdīgās teritorijas un novilka jauno robežu Riograndes tuvumā. Tā Meksika, lai arī pati izaicināja ASV uz šo karu, pati arī bija spiesta vēlāk atzīt, ka Teksasa ir pilntiesīga ASV sastāvdaļa.