811. gada 25. maijā iespējams ir dzimis Vasīlijs Pirmais jeb viens no veiksmīgākajiem Bizantijas imperatoriem. Viņa dzimšanas gads atšķiras dažādos avotos, tāpat kā viņa izcelsme. Vasīlijs Pirmais gan ir tik apsviedīgs un veiksmīgs, ka viņš atjauno nosaukumu Maķedonijas dinastija.


Aleksandrs Lielais, viens no dižākajiem pasaules karavadoņiem, kurš, iespējams, bija viens no pirmajiem globālās vienotības idejas autoriem, neapšaubāmi ir gards vēstures kumoss jebkurai valstij. Zināms, ka Maķedonijas Aleksandrs cerēja uzturēt savu milzīgo impēriju, iekļaujot tās pārvaldē iekaroto zemju iedzīvotājus. Aleksandrs Lielais it kā ir teicis vārdus, ka ir sīkums iekarot jaunu pilsētu, bet ir milzīgas pūles jāpieliek, lai mainītu pašam sevi. Viņa atstātais mantojums ir tik liels, ka vēl joprojām Grieķija cīnās par šī vēsturiskā stāsta saglabāšanu savā īpašumā, kamēr Maķedonija, kas reiz bijusi Dienvidslāvijas sastāvā, pretendē uz savu tiesu.

Vasīlijs Pirmais, kas no 867.-886.gadam valdīja Bizantijas impērijā arī tiek saukts par Maķedonijas Vasīliju. Taču viņam saistības ar Aleksandru Lielo visticamāk nav nekāda. Patiesībā Vasīlija veiksmīgā valdīšana un spēja piesaistīt sev Maķedonijas vārdu palīdz strīdēties par maķedoniešu mantojuma tiesībām. Vasīlijs piedzima ap 811. gadu. Krievu valodas avotos gan min, ka viņš bijis 25 gadus jaunāks. Tomēr 25. maijs tika uzskatīts par viņa dzimšanas dienu. Par Vasīlija ģimeni arī nekas daudz nebija zināms, jo it kā viņš piedzimis jauktā ģimenē kaut kur Trāķijā vai pat mūsdienu Bulgārijas robežās. Viņa māte visticamāk bija grieķiete, bet par tēvu ziņu ir mazāk. Pieļauj, ka viņš varētu būt armēņu ieceļotājs grieķu zemēs, kas vēlāk pielies papildus eļļu strīdos par maķedoniešu vārdu.

Skaidrībai uzreiz jāsaka, ka Argeadu dinastija, kuras pārstāvis bija Maķedonijas Aleksandrs, beidza pastāvēt ap 300. gadu pirms mūsu ēras. Savukārt Vasīlijs Bizantijā valdīja teju 12 gadsimtus vēlāk. Aleksandrs Lielais, viņa tēvs Filips un vēlākie Aleksandra mantinieki, visi pieņēma vārdu no iekarotās Maķedonijas zemes. Tieši viņu ietekmē vesels reģions Grieķijā kļuva slavens un visticamāk uz šī fona Vasīlijs Pirmais nolēma arī piesavināties vārdu, kas saistāms ar viņa iespējamo dzimšanas vietu. Tomēr tieši iespējamā slāviskā ietekme, sajauc kārtis patiesajos meklējumos, kurš tad pieder īstajai maķedoniešu dinastijai.

Vasīlijs Pirmais bija karavadonis. Tieši karagājienu ietekmē viņš ieguva lielāku ietekmi uz Bizantijas valdnieku, kas vēlāk ļāva viņam pašam sagrābt varu impērijā. Viņa laikā Bizantijā atjaunoja pārvaldes efektivitāti, lielāku uzmanību pievērsa armijas vajadzībām un tāpēc arī veiksmīgi atkaroja daļu zemju no arābiem. Vēl Vasīlijs Pirmais labi prata jaukt kārtis politiskajiem oponentiem kā iekšpolitiski, tā arī ārējā sadarbībā. Viņš apzinājās spēcīgu sabiedroto nepieciešamību, tāpēc tuvinājās gan ar atsevišķiem Eiropas valstu monarhiem, gan arī ar Romas Katoļu baznīcu. Vasīlijam piedēvē arī liela mākslas mīļotāja slavu, it kā viņa laikā atsākās neliela bizantiešu mākslas renesanse. Tomēr galvenā īpašība - Vasīlijs saprata, cik svarīgi ir rast pamatu spēcīgai dinastijai, tāpēc viņš sāka sevi saukt par Bizantijas imperatoru Vasīliju Pirmo Maķedonieti. Šī dinastija eksistēja līdz pat 11. gadsimtam. Turklāt, atsevišķi tās pārstāvji nokļuva dažādos pārvaldes amatos mūsdienu Armēnijas zemēs.

Daļējs Vasīlija ēras mantojuma ir mūsdienu jezga par Aleksandra Lielā mantojumu. Grieķija un bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija cīnās, kuram ir tiesības pretendēt uz vārdu maķedonieši. Grieķijā ir apgabals Maķedonija, kurā arī atrodas Aleksandra Lielā tēva valsts galvaspilsēta Pella. Tikmēr kaimiņi ziemeļos arī prasa daļu šīs vēstures, sakot, ka dižie vīri saistāmi arī ar mūsdienu valsts Maķedonijas vēsturi. Atsevišķi vēsturnieki aizrāda, ka Skopjes izpratnei par šo vēsturi nav pamata, jo valsts tomēr galvenokārt cēlusies no slāviskās ietekmes. It kā arī Vasīlijs Pirmais tam ir piemērs, jo viņa ģimenes izcelsme vairāk saistāma ar Melnās jūras apkaimi, kurā bija liela slāvu un grieķu sajaukšanās. Tas gan nepalīdz strīdos, jo tikpat daudz vēsturnieku atgādina, ka mūsdienu Maķedonija tāpat bija daļa no grieķu pasaules. Diemžēl jāatzīst, ka šajos strīdos pazūd galvenā jēga – kas tad ir Aleksandra Lielā mantojums? Šaura ideja par savas mazās valsts nozīmību vai liela impērijā, kurā vietu meklēt dažādām tautām? Ne velti grieķi Aleksandru saukā par mega Aleksandru. Viņa vīzija bija plašāka un viņa tvēriens spēcīgāks. Ne bez pamata Vasīlijs Pirmais vēlējās arī savu vārdu saistīt ar maķedoniešu slavu.