1787. gada 25. maijā Filadelfijā sākas ASV Konstitucionālais konvents. Sanāksmē, kas ilga gandrīz četrus mēnešus, delegāti no brīvajiem ASV štatiem vēlējās uzlabot esošos Konfederācijas likumdošanas dokumentus. Kad delegāti iekarsa strīdos, kļuva skaidrs, nepieciešams jauns dokuments jeb konstitūcija.

Pēc ASV Neatkarības kara vairākas kolonijas ieguva iespēju pašas lemt savu nākotni. Lielā mērā šīs kolonijas arī pēc neatkarības iegūšanas pārņēma daļu vecās iekārtas juridisko dokumentu. Pielāgojot situāciju jaunajai kārtībai, radās nepieciešamība izstrādāt jaunus likumus. Galvenais precedents jaunajam likuma ietvaram bija Merilendas un Virdžīnijas štatu teritoriālais strīds, kuru atrisināt nebija iespējams bez federālās varas iejaukšanās. Taču federālā vara bija tik trausla, ka tā bija ļoti atkarīga no štatiem. Nodokļu iekasēšana buksēja, kas nozīmēja, ka federālā vara nevarēja ne tikai iegūt finansējumu, tā nevarēja arī izpildīt savas funkcijas.

Lai risinātu juridiskās problēmas, Anapolisā, Merilendas štatā, sapulcējās 5 štatu pārstāvji. Ņujorkas, Ņūdžersijas, Pensilvānijas, Delavēras un Virdžīnijas delegāti nolēma apspriest iespēju veikt izmaiņas Konfederācijas likumos. Taču konferences dalībnieki saprata, ka darbs ir pārāk apjomīgs un tas prasa visu štatu iesaistīšanos. Tāpēc tika izsūtīts aicinājums, pulcēties uz konventu.

1787. gada maijā nolēma sapulcēties visu štatu pārstāvji, lai izvērtētu iespējamās izmaiņas Konfederācijas dokumentos. Par norises vietu izvēlējās Filadelfiju. Taču vēl 18. gadsimta beigās ASV ir grūti izbraucama teritorija. Rodailendas pārstāvji atteicās braukt, jo saprata, ka ceļā būs jāpavada pārāk ilgs laiks. Sākumā pat bija plānots, ka konvents sāksies 14.maijā, tomēr aizkavēšanās radīja nobīdi un delegātu kvorums sanāca vien tikai 25. maijā.

Par Filadeflijas Konstitucionālā konventa priekšsēdētāju iecēla Džordžu Vašingtonu. Bet uz sanāksmi ieradās teju visi tā dēvētie nācijas dibināšanas tēvi. Tie bija cilvēki, kuri bija lielākie entuziasti, lai radītu Neatkarības deklarāciju. Izņemot Džonu Adamsu un Tomasu Džeferosnu, uz Konstitucionālo konventu ieradās Aleksandrs Hamiltons, Džons Džejs, Džeims Medisons un Bendžamins Franklins.

Sākot darbu pie izmaiņām, delegāti ātri saprata, ka tik vienkārši Konfederācijas dokumentus izmainīt nevarēs. Tāpēc tika nobalsots rakstīt jaunu dokumentu un nosaukt to par konstitūciju. Kā jau demokrātiskajās debatēs gadās, arī ASV Konstitūcijas rakstīšana izraisīja ne vienu vien strīdu. Asas diskusijas bija par verdzības jautājumiem, kā arī daži štati kritizēja pārāk lielo izpildvaras lomu. Tomēr vasaras beigās konstitūcijas melnraksts bija gatavs. To pielaboja un pabeidza 1787. gada septembrī, bet uz balsošanu un parakstīšanu uzlika 17. septembrī. daži delegāti uzskatīja, ka konstitūcijā jāiekļauj arī Tiesību bils, tomēr pamatdokuments tika akceptēts. Tā 1787. gadā jaunās, neatkarīgās kolonijas jeb štati, ieguva savu pamatdokumentu. Kā minēja viens no konventa delegātiem Edmunds Rendolfs, tad pamatdokuments tika radīts tāds, lai tas derētu jebkuram laikmetam un jebkurai sabiedrībai. ASV pieteica ambīcijas kļūt par tiesību ziņā attīstītāko nāciju pasaulē.