1564. gada 26. aprīlī kristīts tika Anglijas slavenākais dzejnieks Viljams Šekspīrs. Lielāko slavas daļu saņēmis jau pēc savas nāves, Šekspīrs tiek uzskatīts par izcilāko dzejnieku, kurš savus darbus rakstījis angļu valodā. Viņš ne tikai izmainīja angļu valodas lietojumu, viņš ielika arī spēcīgus pamatus teātra kultūrai Anglijā. Bez sasniegumiem un slavas Šekspīrs radīja arī milzum daudz dažādu leģendu.

 

Viljams Šekspīrs piedzima mazā pilsētiņā Vorvikšīras grāfistē 1564. gadā. Zināms, ka 26. aprīlī viņu kristīja, bet īsto dzimšanas datumu tā arī nekur nav atraduši. Parasti Šekspīra dzimšanu svin 23. aprīlī Svētā Džordža dienā, lai gan visticamāk, šī ideja ir aplama, jo Šekspīrs nomira 23. aprīlī. Tā kā Svētā Džordža dienu sāka pieminēt krietni pēc Šekspīra, nav īstas skaidrības, kad tad slavenākais no angļu dzejniekiem tiešām nāca pasaulē.

Mītiska un noslēpumaina bija visa Šekspīra dzīve. Taču tā tas sanāca ne tik daudz paša Viljama Šekspīra noslēpumainības, bet laikmeta, kurā viņš dzīvoja dēļ. Ļoti maz palika ziņu par Šekspīru, kā par personību. Lielāko slavu viņš ieguva dzīves beigās vai pēc nāves, jo vairāk atzinības viņam veltīja jau mūžībā esot. Tomēr dzīves laikā viņš spēja piesaistīt kritiķu uzmanību tik lielā mērā, ka jau brieduma gados Šekspīru pieminēja vairāk ar labiem vārdiem, nekā sliktiem.

Tomēr neskatoties uz epitetiem – dižākais angļu dzejnieks, Šekspīrs arī saņēma daudz pārmetumu un tāpat cīnījās par vietu zem saules ar citiem dzejniekiem. Labi zināma ir viņa sāncensība ar Kristoferu Mārlovu. Šajā sāncensībā bieži tiek pieminēts plaģiāts, ka it kā autori viens otram zaguši idejas. Lai arī kāds būtu patiesais stāsts, diez vai Šekspīra lielie panākumi būtu tapuši uz svešu cilvēku pleciem. Teātris ir radoša un emocionāli saspringta vide, kur lielas ambīcijas saskaras ar zemiskiem darbiem, tomēr ne tik lielā mērā, lai imitētu radoša ģēnija personību.

Šekspīrs salīdzinoši ātri nonāca dažādās teātra trupās. Viņš bija daļa no Lorda Čemberlena vīriem, kas bija izrāžu trupa, kuru vēlāk vienkārši sāka saukt par Karaļa vīriem jeb King’s Men. Šekspīrs sākotnēji bija aktieris šajā trupā, bet ar laiku kļuva par lugu autoru. Trupa bija ļoti slavena un pieprasīta, ka to savā pārziņā pārņēma Anglijas monarhs.

Lielāko daļu savu darbu Viljams Šekspīrs radīja laika posmā starp 1589.-1613.gadu. Viņa darbi pārsvarā bija komēdijas un vēsturiskās lugas. Bet ap 1608.gadu Šekspīrs sāka rakstīt galvenokārt traģēdijas. Tad tapa tādi slaveni darbi, kā “Hamlets”, “Otello”, “Karalis Līrs”, “Makbets”. Pēc traģēdijām Šekspīrs vairāk pievērsās traģikomēdiju rakstīšanai. Daļu darbu viņš radīja sadarbībā ar citiem autoriem.

Privātajā dzīvē Šekspīrs radīja daudz dažādu intrigu. Tās noteikti nav tik lielas, kā mēģina apspēlēt dažādās mākslas filmās. Tomēr Šekspīra privātā dzīve nebija garlaicīga. Viņš jau 18 gadu vecumā apprecējās ar 26 gadus veco Annu Heteveju, turklāt jau pusgadu pēc abu kāzām piedzima viņu pirmais bērns. Šādu apstākļu sakritība radīja baumas, ka abi precējušies slēptu motīvu vadīti. It kā Šekspīram piedēvēja homoseksuālismu, jo kādā darbā viņš aprakstīja jūtas, kas uzvirmo starp diviem vīriešiem. No otras puses, Šekspīrs savos darbos aprakstīja savas sievas dzīvi, teorētiski nav neiespējams, ka meistars daļu savas dzīves tiešām paņēma par pamatu saviem darbiem.

Lai arī kāda būtu Viljama Šekspīra privātā dzīve, publiskajā viņš kļuva ļoti slavens. Lielākā atzinība varētu būt pat tāda, ka kāds kritiķis atzina, labākais dzejnieks Šekspīrs nav, bet iecienītākais gan. Viņa valodas lietojums ietekmēja angļu valodas attīstību, bet stāsti un sižeti radīja interesi par lugām komēdiju vai traģēdiju žanrā. Viljams Šekspīrs kļuva par ikonu, kura īpaši spēcīgi nostiprinājās tieši pēc viņa nāves. Vēl joprojām viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem dzejniekiem un teātra darbu autoriem pasaulē.