1955. gada 26. maijā Moncas trasē netālu no Milānas, testa braucienā avarē viens no laikmeta labākajiem autosportistiem Alberto Askari. Viņa nāvē saskatīja ļoti daudz dažādu sakritību, kas māņticīgajai sacīkšu pasaulei, lika domāt par nežēlīgu likteņa iejaukšanos. Askari aizgāja bojā, gluži tāpat kā viņa tēvs.

 

Alberto Askari dominēja prestižākajās autosacīkstēs pasaulē 50. gadu sākumā. Viņš kļuva par Formula-1 pasaules čempionu 1952. un 1953. gadā. Viņš iemiesoja īsta sacīkšu braucēja tēlu, jo Askari pretēji mātes un sievas bailēm sacentās trasē, darīja to pārliecinoši, azartiski un vienmēr meklēja iespējas uzlabot savu sniegumu. Askari nekautrējās pats pārbūvēt spēkratus, jo tieši kā mehāniķis sāka savu karjeru.

Alberto Askari nāca no Milānas. Bija slavena autobraucēja Antonio Askari dēls, kurš praktiski uzauga tēva darbnīcā. Antonio piederēja auto piederumu veikals un darbnīca, kurā viņš veidoja pats savu ceļu sacīkšu pasaulē. Lai kā Alberto Askari māte censtos dēlam aizliegt piedalīties sacīkstēs, viņš to vienalga izdarīja. Mātes bailes varēja saprast, jo 1925. gadā sacensībās Parīzē nositās Alberto tēvs Antonio. Tikmēr dēla spītībai mātes aizliegums bija tikai eļļa liesmās. Viņš sāka savu sacīkšu karjeru ar motocikliem, bet māti apmuļķoja, sakot, ka nopirktais motocikls ir tikai pārvietošanās līdzeklis. Māte jau nesaprata, ka tā jauda bija tik liela, lai varētu sacensties primāri trasē.

Alberto Askari sapņoja par sacīkšu dzīvi. Pēc vairākām sacensībām ar motocikliem viņš nolēma mēģināt ielauzties auto pasaulē. Liels trieciens gan bija tēva bojāeja. Turklāt tēvs bija atzīts Itālijas autosportists, kurš startēja augstākā līmeņa komandā – brauca zem „Alfa-Romeo” karoga. Lai kādus apļa rekordus uzstādītu dēls Alberto, Alfas komanda viņu neredzēja. Tāpēc Askari nekas cits neatlika, kā mēģināt startēt par savu naudu. Pāris sacīkstes zemākā līmenī tā nobraukt var, bet ne piedalīties lielos pasākumos. Askari paveicās, ka turīgs itāļu uzņēmējs uzaicināja viņu startēt kopā. Komandā viena vieta būtu filantropam un automašīnu īpašniekam, bet otra talantīgam braucējam, tādam kā Askari.

Šādā formātā Askari parādīja ļoti labu sniegumu, bet „Alfa-Romeo” vienalga par viņu neinteresējās. Tāpēc Askari nolēma izpirkt sacīkšu auto, daļu no naudas aizņemoties, bet pārējo solot atlīdzināt no sacīkšu balvu fonda. Tā Askari sāka braukt ar Maseratti spēkratiem. Bet godīgi sakot, tagad slavenais zīmols bija neuzticamības iemiesojums. Askari cīnījās ar visādām tehniskām ķibelēm, līdz viņu uzaicināja startēt augsta līmeņa komandā. Par ienākšanu sacīkšu pasaulē paziņoja Enco „Ferari”. Askari kļuva par viņa galveno pilotu.

Tieši ar Ferrari automašīnām Askari ieguva savus pasaules čempiona titulus. Nedaudz gan sasniegumu samaitā „Alfa-Romeo” aiziešana, jo komandas budžets kļuva nepanesams automašīnu rūpnīcai. Tāpēc tukšo vietu ar uzviju aizpildīja Alberto Askari. Viņš dominēja čempionātā tik lielā mērā, ka viņa sasniegto pārspēt varēja tikai Mihaels Šūmahers. Turklāt jāuzsver, ka Askari necieta netaisnību trasē. Gadījās, ka viņa komandas biedram pieprasīja, lai palaiž Askari pa priekšu kopvērtējuma punktu dēļ, bet Askari atteicās. Viņš uzskatīja, ka uzvaras jāizcīna paša spēkiem.

1954. gadā kā divkārtējs pasaules čempions Askari pārgāja uz jaundibināto „Lancia” komandu. Plāni bija milzīgi, jauno automašīnu būvēja cilvēks, kas būvēja arī Askari tēva sacīkšu bolīdu. Turklāt „Ferrari” visu laiku gaudās, ka nav naudas un nesteidzās noslēgt līgumu ar savu top-pilotu. Tomēr „Lancia” krāsās sasniegumi izpalika. Pirmo sezonu automašīna juka katrās sacīkstēs, bet otrajā jau sākās uzlabojumi. Tomēr „Lancia” saimnieki nevarēja liegt Askari testēt „Ferrari” automašīnas. Tā 1955.gada 26.maijā, Alberto Askari nolēma pariņķot pa Moncas trasi ar jauno Ferrari 750. Vienā no līkumiem, viņš avarēja, izkrita no auto un no gūtajām traumām nomira ceļā uz slimnīcu.

Tieši ar Askari nāvi saistās vairākas ļoti mistiskas sakritības. Viņš nekad nebrauca bez savas ķiveres un cimdiem. Mājās bija atsevišķa kaste, kurā neviens nedrīkstēja līst iekšā, jo tur glabājās sacīkšu piederumi. Moncas trasē Askari brauca ar pārinieka ķiveri un arī cimdiem, kas bija viņam ļoti neraksturīgi. Vēl viena lieta, Askari nekad nebrauca 26. datumā, jo 1925. gadā tikai 26. jūlijā, nositās viņa tēvs. Turklāt, abi izslīdēja no trases līkumā uz labo pusi. Sakritības ar šo nebeidzas – kā tēvs, tā dēls, aizgāja bojā 36 gadu vecumā, turklāt Alberto bija tikai četras dienas vecāks par tēvu. Abiem palika sievas un divi bērni. Abi arī nositās tieši četras dienas pēc jau piedzīvotas smagas avārijas. Alberto Askari nāve bija tik liels trieciens, ka „Lancia” saimnieks pārdeva savas izstrādes „Ferrari” un aizgāja no sporta. Tikmēr Moncas trases līkumu pārsauca Askari vārdā. Tā arī aizgāja no pasaules vēl joprojām pēdējais itālis pasaules čempions Formulā-1.