1947.gada 26.oktobrī pasaulē nākusi, iespējams, nākamā ASV prezidente Hilarija Klintone. Laikā, kad viņas cīņa par augstāko vēlēto amatu ASV ir pašā zenītā, diez vai Hilarija Klintone svinēs savu dzimšanas dienu. Tāpat diez vai tas viņu īpaši apbēdinās, jo Hilarijas Rodhamas-Klintones ceļš uz Balto namu metis dažādus līkumus.


Hilarija Rodhama piedzima Čikāgā, 1947.gada 26.oktobrī, viņas tēvs bija mazais uzņēmējs, kurš diezgan veiksmīgi darbojās tekstila industrijā. Māte, kā jau kārtīgai amerikāņu mājsaimniecei pienācās, gādāja par kārtību mājās un trīs bērnu audzināšanu. Bez Hilarijas ģimenē auga vēl divi brāļi.

Šobrīd, kad Hilarija Klintone ir pietiekami reāla pretendente uz nākamā ASV prezidenta amatu, viņu cenšas padarīt par varas kāru politiķi, kura allaž vēlējusies dominēt. Tomēr viņas biogrāfija vismaz skolas laikā liek domāt, ka Hilarija Rodhama bija aktīva jauniete, kurai tiešām interesēja politika un sabiedrība. Viņa iesaistījās dažādās kampaņās, bija priecīga par iespējām satikties ar dižiem cilvēkiem, tas viss viņu iedvesmoja. Piemēram, viņa bija liela Martina Lutera Kinga apbrīnotāja. Kad viņu nogalināja, Hilarija Rodhama savā universitātē īpaši pievērsa uzmanību melnādaino studentu integrācijai.

Savās daudzajās biogrāfijās Hilarija Klintone rakstīja, ka prātā viņa bija konservatīvā, kamēr sirdī liberāle. Šo duālo politisko būtību sekmēja viņas tēvs, kurš bija ļoti konservatīvs cilvēks ar spēcīgiem antikomunistiskiem uzskatiem. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka sākumā ģimene bija Republikāņu partijas atbalstītāji. Hilarija Rodhama ne tikai aktīvi iesaistījās skolas un universitātes republikāņu klubos, viņa arī palīdzēja republikāņu kandidātu priekšvēlēšanu kampaņās. Tomēr kādā no priekšsacīkstēm, cīņa bija tik netīra un skarba, ka Hilarija Rodhama vīlās atbalstītajā partijā. Līdz ar kritiku par karu Vjetnamā viņa kļuva par demokrāti.

Skolas un universitātes laiks ir īpaši izceļams, jo tas liecina par Hilarijas Klintones aktīvistes dabu. Viņa ir centīga mācībās, aktīva ārpus stundu nodarbībās. Tāpat viņa saņem skolotāju un studentu novērtējumu. Viņa gan zaudē iekšējās studentu klubu prezidenta vēlēšanās, kur stāsta būtību liktenīgu padara kāda konkurenta frāze – vai tad tu tiešām domāji, ka sieviete var kļūt par prezidenti? Hilarijas tēvs ļoti centās iedrošināt meitu, ka dzimums nav izšķirīgs panākumos. Iespējams, tieši tāpēc viņa kļuva vēl neatlaidīgāka.

Hilarija Rodhama studēja politikas zinātni un vēlāk arī jurisprudenci. Tieši Jeilā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Bilu Klintonu. Abi bija kopā ilgu laiku un vismaz trīs reizes Hilarija atteicās ar Bilu precēties. Viņa bija nobažījusies, ka tādā veidā zaudēs savu neatkarību un iespēju sasniegt savas karjeras mērķus. Pēc vairāku gadu stīvēšanās viņa tomēr paklausīja jūtām un pateica jāvārdu. Tajā laikā viņa bija iemantojusi labu slavu Vašingtonā, kur pēc Votergeitas skandāla demokrāti jau pieaicināja prasmīgus trenerus, lai strādātu pie Hilarijas karjeras iespējām. Apkārtējie bija pārliecināti, ka viņa kādreiz varētu kļūt ja ne par prezidenti, tad vismaz par Kongresa vai Senāta pārstāvi.

Nolēmusi veidot ģimeni, Hilarija Rodhama pārcēlās uz Arkanzasu, kur karjeru veidoja Bils Klintons. Viņa nomainīja uzvārdu tikai tad, kad Bils Klintons vāca atbalstu savai kandidatūrai štata gubernatora amatam. Tā Hilarija nogāja vīra ēnā, ko pamatīgi izbaudīja 1998.gadā. Jā, viņa nonāca Baltajā namā kā pirmā lēdija, bet tieši 1998.gadā sākās Monikas Levinskas skandāls. Kā sieva, kura pakārtoja savas politiskās ambīcijas vīram, Klintone bija dusmās. Viņa bija pazemota.

Šobrīd, kad vēl aktīvi notiek priekšvēlēšanu kampaņa nākamā prezidenta vēlēšanām, Klintonei, protams, atgādina vīra sānsoļus. Kopš aiziešanas no Baltā nama lomas ir mainījušās. Bils Klintons ir bijušais prezidents, kamēr Hilarija ir bijusi pirmā sieviete senatore no Ņujorkas štata, viņa ir bijusi valsts sekretāre Baraka Obamas pirmajā prezidentūras laikā un nu viņa ir ļoti iespējams jau nākamā ASV prezidente. Tiek publicētas dažādas atmiņas par viņas iedomīgo un šerpo dabu, kas ļoti iespējams, ir taisnība. Tomēr viena lieta sagandē Hilarijas Klintones mūža ambīcijas sasniegt varas augstāko līmeni – viņa ir kandidāte vēlēšanās, kuras paši amerikāņi ir nosaukuši par briesmīgākajām vēsturē. Ja Klintone uzvarēs, viņa būs kļuvusi par mazāko no ļaunumiem Baltajā namā. Ne īpaši glaimojoša lieta cilvēkam, kas visu savu dzīvi pavadījis ceļā uz varas olimpu.