1898. gada 26. septembrī Ņujorkā piedzima Džordžs Geršvins. Iespējams, vislabāk zināmais amerikāņu komponists, kurš radīja jaunu ietekmi mūzikā. Starp viņa daudzajiem sasniegumiem ir arī veiksmīga džeza un baleta savienošana. Geršvins nodzīvoja ļoti īsu, bet ļoti ražīgu mūžu.

 

Džordžs Geršvins piedzima Bruklinā, Ņujorkā 1898. gada 26. septembrī. Viņš bija ebreju ieceļotāju atvase. Viņa ģimene bija cēlusies no Krievijas un Lietuvas ebrejiem, jo vecaistēvs Jakovs Geršovics dienēja Krievijas cara armijā un pēc 25 gadu dienesta drīkstēja brīvi pārvietoties impērijas robežās. Ebrejiem bija īpašas tiesības izvēlēties savu dzīves vietu, un Džordža Geršvina vecaistēvs nolēma no armijas demobilizēties Pēterburgā. Jakova dēls Moiše Geršovics bija Džordža Geršvina tēvs, un tieši viņš izmantoja tēva sagādātās tiesības brīvi ceļot, Moiše jeb vēlāk Moriss aizbrauca uz ASV.

Geršvinu ģimenes ceļš uz ASV nebija tikai saistīts ar antisemītiskiem noskaņojumiem Krievijas impērijā. Džordža māte Roza Bruskina bija Viļņas ebrejiete. Tieši viņa bija pirmā, kas nolēma ceļot uz otru okeāna pusi. Moriss jeb Moiše sekoja. Un jau pēc ierašanās ASV, abi apprecējās. Tad arī Moiše kļuva par Morisu, bet ģimenes uzvārdu pārveidoja par Geršvainu.

Pirmais ģimenes bērns bija dēls Izraels, kuru īsāk saukāja vienkārši par Airu. Tieši ar vecāko brāli sākās Džordža muzikālās gaitas. Kā jau kārtīgā ģimenē pienākas, vismaz vienam bērnam liek spēlēt kādu instrumentu. Tāpēc vecāki nopirka klavieres, lai vecākais dēls varētu mācīties, bet par atvieglojumu Džordžam un Airam, vecākais brālis īpaši nevēlējās sēdēt pie klavierēm, kamēr jaunākais to darīja ar prieku. Tad nu vecāki nesapīka, ka neviens klavieres nespēlē, jo Džordžs Geršvins visu laiku dauzīja klavieru taustiņus.

Ņujorkā ģimene dzīvoja netālu no ebreju muzikālā teātra, tāpēc abi brāļi vēlāk ieinteresējās par mūziku jau kā profesionālu nodarbošanos. Džordžam Geršvinam paveicās, jo aizgādību par viņu uzņēmās ļoti zinoši un prominenti klavieru skolotāji. Tā jau 15 gadu vecumā viņš dabūja savu pirmo darbu. Džordžam bija jāspēlē improvizācijas vietējā mūzikas veikalā. Tā kā mūzikas ierakstu vēl nebija, veikala īpašnieks algoja spējīgus pianistus, lai tie potenciālam klientam nospēlē skaņdarbu, kura notis tie gatavojas pirkt. Tā Džordžs Geršvins pamanījās pārdot arī dažas savas dziesmas. Lielākais panākums bija, kad viņa spēli dzirdēja slavens Brodvejas dziedātājs. Viņš nopirka Geršvina dziesmu un sarunāja, ka pianists pats to arī nospēlē. Tā sākās komponista ceļš nopietnās mūzikas pasaulē.

No Geršvaina par Geršviniem ģimene kļuva tāpēc, ka Džordža draugi, kuri pārsvarā bija ukraiņu vai krievu izcelsmes emigranti, neizrunāja uzvārdu pareizā veidā. Ģimene ātri pārņēma šo niansi. Tomēr arī Džordžs labprāt stādījās priekšā kā Geršvins. Viņš necentās akcentēt savas ebreju saknes. Viņam izdevās ļoti labi projekti ar muzikālajiem teātriem, viņš sacerēja nelielas operas, tāpat viņš strādāja ar filmu industriju, bet apvainojās, kad no desmitiem skaņdarbu izvēlējās tikai dažus. Geršvins allaž loloja cerības kļūt par patiesu klasiskās mūzikas pianistu. Viņš pat aizbrauca uz Parīzi, studēt pie ļoti labiem pasniedzējiem, tomēr Parīzē viņš saņēma kurvīti. Kā rakstīja Moriss Ravels, pie kura Geršvins vēlējās mācīties, klasiskā mūzika samaitās Geršvina unikālo stilu. Ravels viņam uzrakstīja, ka nav jēgas kļūt par Ravela kopiju, kad Geršvins ir Geršvina oriģināls. Tā nedaudz vīlies Geršvins atgriezās ASV. Tomēr atgriezās gandrīz spīdoši. Ne visi viņa darbi guva panākumus, tomēr viņš izdarīja galveno – viņš radīja tādu ietekmi mūzikā, ka Geršvinu asociē ar jaunu laikmetu. Viņš lieliski improvizēja, lieliski savienoja džezu ar baletu un viņš atkal atgriezās kino industrijā. Diemžēl smadzeņu audzējs pārtrauca Geršvina solo amerikāņu un arī pasaules mūzikas vēsturē 38 gadu vecumā. Pēc ļoti dīvainas uzvedības atklājās, ka komponistam ir steidzami nepieciešama operācija. Ārsts, kurš operēja Geršvinu, tika meklēts caur Balto namu un atvests ar Krasta apsardzes transportu. Diemžēl pat šāds notikumu mērogs nemainīja notikumu gaitu, 1937.gada vasarā Džordžs Geršvins palika atmiņās.