1956. gada 27. aprīlī viens no visu laiku slavenākajiem bokseriem Rokijs Marčiano paziņo par karjeras beigām. Savā profesionālajā dzīvē boksa ringā viņš palika neuzvarēts, jo izcīnīja 49 uzvaras 49 cīņās. Marčiano kļuva par iedvesmu slavenajai filmai ar Silvestru Staloni, kas tikai piedeva leģendas auru arī Marčiano mantojumam.


Rokijs Marčiano jeb īstajā vārdā Rokko Marčedžiano bija itāļu imigrantu atvase ASV. Uzaudzis Broktonas pilsētā Masačūsetsas štatā Rokko lielākoties aizrāvās ar sportu. Aplami būtu teikt, ka viņš nebija spējīgs mācībās, bet lielāko uzsvaru topošais bokseris pievērsa beisbolam un futbolam. No futbola komandas viņu izslēdza tikai tāpēc, ka paralēli viņš spēlēja arī baznīcas rīkotajā komandā. Šis apstāklis lika Rokko Marčedžiano pievērsties beisbolam. Tomēr liktenīgo pavērsienu boksa virzienā nospēlēja Otrais pasaules karš.

Jaunieti iesauca ASV armijā un viņš nonāca britu salās kā apgādes palīgs ostās. Tieši armijā viņš sāka boksēties un ieguva diezgan lielus panākumus. Kamēr viņš gaidīja demobilizāciju, Marčedžiano paspēja uzvarēt armijas boksa amatieru sacensībās, kas lika domāt par karjeras turpināšanu boksā. 1947. gadā viņam pat radās iespēja boksēt vienu profesionālu cīņu, kuru Rokko uzvarēja. Tomēr panākumu eiforija nelika viņam atmest amatieru boksu, tajā Rokko palika līdz nākamajam gadam, jo uzskatīja, ka galvenais mērķis ir iekļūt beisbola komandā. Tā viņš kopā ar vēl dažiem draugiem devās uz “Chicago Cubs” fārmklubu, bet pēc trīs nedēļu nometnes Rokko no sastāva atskaitīja.

1948. gadā radās iespēja nokļūt profesionālajā ringā. Un Rokijs Marčiano to izmantoja lieliski. Viņš jau pirmajā cīņā nokautēja savu pretinieku. Neilgi pirms šī turnīra, bokseris vēl kā amatieris nomainīja savu ringa vārdu. Cīņas pieteicējam bija grūti izrunāt sarežģīto itāļu uzvārdu Marčedžiano. Boksera komanda piedāvāja iespēju nosaukt bokseri par “Rocky Rock”, tomēr pats Rokko iebilda. Viņš vienkāršoja savu ģimenes vārdu līdz Marčiano.

Par Klinti šo bokseri sāka saukāt viņa interesantā boksa stila dēļ. Rokijs Marčiano bija fiziski ļoti spēcīgs. Gan uzbrukumā viņš varēja būt ļoti spēcīgs sitējs, gan aizsardzībā ļoti izturīgs sitienu uzņēmējs. Vienīgais, kas viņam trūka visas karjeras laikā, Rokijs Marčiano slikti kustējās ar kājām un ļoti daudz enerģijas iztērēja nelietderīgi. Vienā cīņā tika saskaitīts, ka brīdī, kad Rokijs piespieda pretinieku pie ringa virvēm, viņš no pārdesmit sitieniem trāpīja labi ja pusi. Rokijs sita stipri, bet ļoti neprecīzi.

Tomēr šī boksera stils lika par viņu runāt daudziem. Turklāt viņa stils mainījās vairākkārt karjeras laikā. Tā kā Rokijs Marčiano sāka trenēties boksā salīdzinoši vēlu, tad viņa klasiskā boksa tehnika bija nepilnīga. Tomēr, liekot lietā viņa fizisko izturību, Marčiano bija ļoti spēcīgs sitējs. Viņa taktika kādu laiku bija masveidā sist pa pretinieka rokām, kas saliktas blokā, lai tikai tās paliktu nejūtīgas un varētu uzvarēt cīņas beigās. Tas izskaidro to, ka no 49 karjeras cīņām, 43 viņš pabeidza ar nokautu.

Laikā, kad citi bokseri sāka pielāgoties Marčiano sitēja taktikai, viņš kļuva īpaši uzbāzīgs, lienot virsū. Marčiano nebaidījās no cieša boksa, tāpēc viņš turēja pretinieku īsā distancē, lai varētu izdarīt ļoti daudz spēcīgu sitienu. Tad, kad pretinieki centās uzvarēt Marčiano ar tehniku, talkā nāca viņa unikālā fiziskā izturība. Viņš varēja pats būt nokdaunā, tomēr uzvarēt cīņu, jo izturība bija fantastiska. Turklāt boksa apskatnieki par vienu no lielākajiem Marčiano trumpjiem uzskatīja viņa unikālo žokli. Parasti sitiens pa žokli ir ļoti bīstams bokserim, Marčiano žoklis bija tik izturīgs, ka šie sitieni bieži nesagādāja problēmas. Tās reizes, kad Marčiano nonāca nokdaunā, vairāk notika ne apdullinošā sitiena, bet gan neveiklo kāju dēļ.

1952. gadā Rokijs Marčiano kļuva par pasaules boksa čempionu smagajā svarā. Un šo titulu saglabāja līdz pat karjeras beigām, par ko paziņoja 1956.gada 27.aprīlī. Viņš vienu reizi centās atgriezties profesionālajā boksā, bet atmeta šo domu fiziskās sagatavotības dēļ. Marčiano kļuva par labu boksa komentētāju un nodarbojās ar spageti biznesu. Diemžēl 13 gadus pēc karjeras beigām viņš aizgāja bojā aviokatastrofā. Marčiano bija viens no retajiem pasaules smagā svara čempioniem, kurš aizgāja no boksa neuzvarēts.