1887. gada 27. februārī piedzima Pjotrs Ņesterovs. Karavīrs, kurš aizrāvās ar lidošanu un kurš viens no pirmajiem izpildīja par liktenīgu uzskatītu gaisa akrobātikas triku – nāves cilpu. Vietām saukta par Ņesterova cilpu, tā iesāka augstākās pilotāžas laikmetu.

 

Pjotrs Ņesterovs un Ādolfs Pegū ir divi vārdi, kas piesaukti, kad runā par nāves cilpu. Šī figūra pašos aviācijas sākumos bija tik sarežģīta, ka vai nu to izturēt nespēja lidmašīna, vai nu pilots. Turklāt, spriežot pēc priekšstatiem no kustības pa zemi, šķita, ka pilotam nāves cilpas augšējā posmā būtu no kabīnes jāizkrīt. Pjotrs Ņesterovs izrēķināja, ka tā tas nav.

Piedzima viens no nozīmīgākajiem lidotājiem – augstākās pilotāžas pamatlicējiem Ņižņinovgorodā 1887. gada 27. februārī. Viņa tēvs bija karavīrs, virsnieks, kas kadetu skolā mācīja jaunos virsniekus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī dēls Pjotrs turpināja tradīciju dienēt armijā. Tomēr agrā bērnībā viņa tēvs nomira, tāpēc ļoti iespējams, ka dienests armijā bija arī vienīgais veids kā agrāk sākt nodrošināt ģimeni ar iztiku. Sākumā Ņesterovs skolojās kā artilērists. Bet tad, kad sākās idejas par “gaisa peldēšanu” un gaisa kuģu izmantošanu karadarbībā, viņu kā vienu no savas grupas sekmīgākajiem kadetiem, aizsūtīja mācīties arī artilēriju no aerostatiem. Kad Ņesterovs pabeidza kara skolu, viņš pat kādu laiku vadīja teorētiskos darbus, lai uz aerostatiem izvietotu artilēriju un piekoriģētu to iespējamai šaušanai. Ilgi gan ar aerostatiem viņam krāmēties nevajadzēja, jo jau pavisam drīz Ņesterovs iepazinās ar Krievijas aviācijas entuziastiem.

Zināms, ka izšķirošu lomu, lai Ņesterovs nonāktu gaisa spēkos, nospēlēja slavenā krievu aerodinamikas un mehānikas pamatlicēja Nikolaja Žukovska māceklis Pjotrs Sokolovs. Viņš ieintriģēja Ņesterovu sākt lidot un viņam tas tā iepatikās, ka Ņesterovs ne tikai tika pārcelts uz jaunveidojamajiem gaisa spēkiem, bet viņš arī pats sāka konstruēt savu lidmašīnu. Tāpat Ņesterovs strādāja pie dzinēja darbības uzlabojumiem, jo uzreiz saprata, ka spēcīgs dzinējs nozīmē lielāku ātrumu un spēju lidot sarežģītāk. Tomēr savos teorijas pamatos Ņesterovs neiztika bez praktiskās izjūtas. Lidojot un izmēģinot dažādas lidmašīnas, viņš pamanīja spēku, ko lidaparāts iegūst no sānveida svārstībām. Ja lidmašīnu sasver uz vienu vai otru sānu, mainās tās celtspēja. Viņš apzinājās, ka gaisa kaujās tam varētu izrādīties izšķiroša nozīme.

Ņesterovs izmēģināja savu ideju 1913.g adā Kijevā. Viņš nolēma nevis lidot kā plācenis, bet gan sasvērt savu lidmašīnu uz sānu un tad spēcīgi raut degunu debesīs. Viņš bija izrēķinājis, ka lidmašīna varēs apmest cilpu, pati nesabrūkot un pilotu nenogalinot. Viņš bija tik pārliecināts par sevi, ka pat nepiesprādzējās pie krēsla, jo ticēja, ka centrbēdzes spēks viņu noturēs pilota krēslā. Un Ņesterovam izrādījās taisnība. Viņš apmeta lidmašīnu augšpēdus, lai atgrieztos atkal ierastajā horizontālajā lidojuma trajektorijā. Aerokluba pārstāvis no zemes apstiprināja, ka Ņesterovam izdevies izpildīt nāves cilpu – figūru, ko citi uzskatīja par neiespējamu. Tieši ar šo brīdi sākās augstākās pilotāžas laiki, bet nāves cilpa kara aviācijā ilgi kalpoja un vēl joprojām kalpo kā viens no tuvcīņas efektīvākajiem pilota meistarstiķiem. Protams, augstākās pilotāžas triku izpildīšanā izšķiroša arī ir lidmašīnas izturība.

Tomēr strīdi allaž izceļas par to, kurš tad bija pirmais nāves cilpas izpildītājs. It kā francūzis Ādolfs Pegū arī izpildīja nāves cilpu pāris dienas pirms vai pēc Ņesterova. Daži gan uzskata, ka Pegū centās nozagt šo slavu, jo atšķirībā no parasta kara lidotāja Ņesterova Pegū bija aviators-šovmenis. Citi uzskata, ka Pegū izpildīja tikai daļēju cilpu, tādu daļēju apgriešanos S burta formā. Lai kā arī būtu, pasaulē piemin abus lidotājus. Ņesterovs gan ilgi šo slavu neizbaudīja, jo jau 1914. gada septembrī aizgāja bojā Pirmajā pasaules karā. Tolaik lidmašīnas vēl netika izmantotas, lai šautu pa pretinieku, tāpēc pretējās puses izlūklidmašīnu Ņesterovs taranēja. Krievijā viņu sauc par varoni, lai gan visticamāk, viņš neplānoja taranēt pretinieku lidotājus, lai nosistos pats. Viņš kļūdījās ātruma aprēķinā. Brīdī, kad Ņesterova lidmašīnas šasijas triecās izlūklidmašīnā, atdalījās viņa dzinējs. Tā Ņesterovs nokrita, pilnīgi nevaldāmās lidmašīnas atlūzās.