1827.gada 27.februārī pirmo reizi ASV pilsētā Ņuorleānā svin t.s. „trekno otrdienu”. Šie ir svētki pirms lielā gavēņa, kad ir iespēja izēsties un piedalīties masku ballē. Tradīcija svinēt „Trekno otrdienu” ASV sākās tieši franču ieceļotāju ietekmē, lai gan šādi svētki bija teju katrai tautai, kas pārcēlās uz dzīvi Amerikā.

 

Izēšanās ap lielo gavēni nav nekas jauns vai unikāls nevienai Eiropas tautai. Pareizāk būtu pat teikt, ka šādi svētki ir visām tautām, kam ir kaut kādas pagāniskas saknes, jo ziemas pavadīšana ar maskām, karnevāliem un dažādiem svētkiem ir atrodama laikam pie visiem. Galvenā ideja šiem svētkiem ir nosvinēt ziemas beigas un gatavošanos pavasara nākšanai. Arī latvieši šo laiku svinēja, jo Meteņi tāpat bija septītā otrdiena pirms Lieldienām. Arī Meteņos gāja rotaļās, izēdās gardumus un ciemojās pie tālākiem radiem vai kaimiņiem – kā rakstīts tradīciju aprakstos – varēja braukt tādu gabalu, lai paliktu pa nakti pie ciemiņiem. Tas bija atļauts tieši Meteņos.

Bet atgriežoties pie 1827. gada 27. februāra, Ņuorleānā pirmo reizi svinēja franču meteņus. Tos sauca par “Mardi Gras” un šajos svētkos tāpat bija iespēja izpriecāties dejās, karnevālā un vēl beigās sadedzināt veco lelli, kas iemiesoja ziemas beigas. Ņuorleānas svinības iezīmēja jaunu tradīciju ASV, kad sāka svinēt tā dēvēto „trekno otrdienu”, iespēju kārtīgi pieēsties pirms Lieldienu gavēņa. Parasti šajos svētkos saēdās dažādus treknus gardumus, kā piemēram, smalkmaizītes, kūkas, pīrādziņus un visu ko citu, kas ir barojošs. Tomēr tradīcija ēst pankūkas, kas bagātīgi pārlietas ar sīrupu vai kaut ko citu saldu,vairāk nāk no Lielbritānijas. Piemēram Lielbritānijā septītajā otrdienā pirms Lieldienām, rīko cepto pankūku skrējienu. Jo kā daļu no svētku mielasta saimnieces cepa pankūkas. Tām pa virsu sabēra daudz cukura un pārlēja citrusaugļu sulu, it kā ar domu, lai veidojas sīrups. Taču leģenda vēsta, ka kāda saimniece tā aizrāvusies ar pankūku cepšanu, ka viņu nav apturējis pat baznīcas zvans. Tā saimniece uz dievkalpojumu aizskrējusi ar visu pannu, pa ceļam vēl pankūkas apmetot. It kā no šī notikuma izveidojās tradīcija treknajā otrdienā sarīkot saimnieču skriešanās sacensības, kur jānoskrien 400 metru distance ar karstu pannu rokās un vismaz divas reizes pankūkas skrējiena laikā jāapmet.

Tomēr bez izēšanās vēl viena būtiska šo svētku daļa ir karnevāls. Tradicionāli aukstajos Meteņos arī gāja ķēmoties, tomēr īpaši karnevāli bija izplatīti siltā klimata zonās. Pirms gavēņa laika karnevāls notiek tādās valstīs, kā Grieķija vai Itālija, tāpat tas notika arī Ņuorleānā. Lielākais gods karnevālā bija tikt izvēlētam par karnevāla karali un karalieni, jo šos cilvēkus uzlika uz milzīgas skatuves, kuru nesa karnevāla gājienā un pāris nosacīti meta cilvēkiem dāvanas. Tās bija stilizētas monētas, kuras nozīmēja labklājību jaunajā ražas gadā. Viens no slavenākajiem Ņuorleānas karnevāla karaļiem bija Krievijas cara Aleksandra Trešā brālis Aleksejs. Viņš bija iemīlējies amerikāņu aktrisē Lidijā Tompsonē un bija sekojis savai mīļotajai uz Ņuorleānas karnevālu. Tiklīdz karnevāla rīkotāji uzzinājuši, ka svinētāju vidū ir viesis no īstas karaliskās ģimenes, tā bija uzreiz izlemts pasākuma karaļa galvenais varonis. Alekseju Aleksandroviču uzsēdināja uz skatuves, kuru rotāja latīņu vārds „Rex” – tulkojumā karalis. Iespējams tā bija vienīgā reize, kad cara brālis tiešām izbaudīja, ko nozīmē būt karalim. Karnevāla jautrībā viss ir iespējams, jo treknā otrdiena ļauj izbaudīt fiziskos priekus pirms 40 atturības dienām. Tieši Ņuorleānās ietekmē, visās Amerikas Savienotajās valstīs sāka svinēt Trekno otrdienu.