1808. gada 27. marts bija sevišķi nozīmīga diena komponista Jozefa Haidna dzīvē. Šai dienā vīnieši, pulcējusies uz Haidna oratorijas „Pasaules radīšana” atskaņojumu, sumināja sirmo meistaru.

Ne visi radoši ļaudis dzīves laikā izpelnās pelnīto pasaules atzinību. Komponistam Jozefam Haidnam tas bija lemts, un laikam gan spilgtākais triumfa mirklis, kuru saglabājušas vēstures annāles, bija oratorijas „Pasaules radīšana” atskaņojums Vīnē 1808. gada 27. martā. Tobrīd turpat 76 gadus vecs un fiziski jau vārgs, Haidns nestuvēs tika nogādāts Ķeizariskajā Vīnes Pilsētas teātrī, kur viņu ar ovācijām sagaidīja gan valdošās aprindas, gan kolēģi – jaunais Bēthovens un Antonio Saljeri, kurš todien uzņēmās diriģenta pienākumus.

Publika ar aplausiem pārtraukusi mūziku arī brīdī, kad oratorijas pirmajā daļā, iezīmējot gaismas radīšanu, klusināto kora dziedājumu pārtrauc spējš Do mažora akords. Kā vēstījis kāds liecinieks, Haidns pacēlis pirkstu augšup un bildis: „Tas ne no manis – viss nāk tur, no augšienes!”

Oratorija „Pasaules radīšana” ir viena no Jozefa Haidna radošajām virsotnēm. 18. gs. 90. gados, apmeklējot Angliju, viņu iedvesmoja tur klausītās monumentālās Hendeļa oratorijas, un liktenis piespēlēja komponistam atbilstošu literāro materiālu – oratorijas libretu, kuru kāds nezināms autors radījis Hendelim, taču pēdējais neesot to izmantojis. Teksta vāciskošanu Haidns uzticēja Gotfrīdam brīvkungam van Svītenam, plaši pazīstamam mūzikas mecenātam un arī libretistam. Teksts, kura pamatā Pirmā Mozus grāmata, psalmi un fragmenti no 17. gs. angļu autora Džona Miltona poēmas „Zaudētā Paradīze”, vēsta par pasaules tapšanu no haosa tumsības līdz pirmā cilvēku pāra neaptumšotajai laimei Ēdenes dārzā. „Pasaules radīšanas” librets gan mums rāda Ādamu un Ievu ne to pirmatnējā bībeliskajā naivumā – tie jau ir Apgaismības laika varoņi, kuri apzināti tiecas pēc harmonijas ar apkārtējo pasauli.

Pats komponists kādā vēstulē atzinies: „Nekad citkārt neesmu bijis tik dievbijīgs kā strādājot pie „Pasaules radīšanas”; ik dienas kritu ceļos un lūdzu Dievu, lai Viņš dod man spēkus laimīgi novest šo darbu galā.” Pusotru gadu pēc darba sākuma – 1798. gada 30. aprīlī – notika pirmais „Pasaules radīšanas” atskaņojums izmeklētai augstāko aprindu publikai, bet vēl pēc nepilna gada – 1799. gada 19. martā – pirmais publiskais atskaņojums Vīnes Pilsētas teātrī. Savukārt 1808. gada 27. marta „Pasaules radīšanas” atskaņojums bija pēdējais, kuru noklausījās pats komponists un, tiesa, oratorijas mūzika pavadīja Jozefu Haidnu teju līdz pēdējai mūža dienai. Dažas nedēļas pirms meistara aiziešanas 1809. gada maijā ap viņa namu sāka krist artilērijas lādiņi – Vīnei uzbruka Napoleona armija. Bet liels bija Haidna pārsteigums, kad pie viņa ieradās kāds okupācijas armijas virsnieks, lai apliecinātu savu cieņu un labā tenorā nodziedātu ercenģeļa Ariela āriju no „Pasaules radīšanas”.