1901. gada 27. oktobrī Parīzē tiek reģistrēts savdabīgs rekords – pirmo reizi pasaules vēsturē garnadži nolemj aplaupīt veikalu, bet no notikumu vietas aizlaisties ar automobili. Visiem zināma ir frāze, ka automašīna nav luksusa prece, bet gan pārvietošanās līdzeklis. Zagļi Parīzē to uzskatāmi pierādīja, lai gan versijas, kad tiešām notika pirmā mukšana no nozieguma vietas ar automašīnu, ir dažādas.

 

Laupīšana un zagšana ir tik sena atsevišķu indivīdu nodarbošanās, ka mukšanai no nozieguma vietas izmantots varētu būt teju vai viss transports, kas bijis pasaulē pieejams. Skaidrs, ka laikā, kad vienkāršākais veids bija lietot zirgus, tad no laupīšanas vietas parasti laidās aulekšos. Visi, kas kaut reizi redzējuši vesternus, to lieliski var iztēloties. Tomēr līdz ar automašīnu attīstību, mainījās arī veids kā no nozieguma vietas aizlaisties. Automašīnas ar laiku kļuva ievērojami ātrākas, lai gan sākumā ar tām varēja iedzīvoties lielākās problēmās, nekā mūkot ar zirgu.

It kā pirmā laupīšana pēc kuras noziedznieki muka no nozieguma vietas ar automobili notika Francijas galvaspilsētā Parīzē. 1901. gada 27. oktobrī pēc kādas laupīšanas veikalā, zagļi ielēkuši motorizētajā spēkratā un laidušies prom. Interesanti, ka daudzas šādas mukšanas un automašīnu izmantošanas notika tieši Parīzē. Bet ne vienmēr šādi noziegumi beidzās bez sekām. Automašīnām mēdza beigties degviela vai arī tās palika nebraucamas kādā mazāk piemērotā apvidū. Laikā, kad ceļi vēl nebija tik plaši pielāgoti automašīnām, skaidrs, ka pārvietošanās ar to ārpus pilsētas būtu apgrūtināta. Nemaz jau nerunājot, ka automašīnu 20. gadsimta sākumā ieraudzīt un atpazīt bija vieglāk, nekā zirgu. Tomēr Parīzes aura šajā ziņā bija laikam unikāla. Jo jau piecus gadus pirms kāds izdomāja izmantot automašīnu, lai aplaupītu veikalu, notika pirmā automašīnas zādzība pasaules vēsturē. 1896. gadā barona Zulēna motorizētos ratus no garāžas aizdzina viņa paša mehāniķis. Barons bija atdevis spēkratu remontēšana, bet „Peugeot” mehāniķis nolēma pats ar to aizbraukt tālēs zilajās. Šis gan nebija pats pārdomātākais noziegums, jo barona automašīnai beidzās degviela un mehāniķim nācās ceļu turpināt kājām. Visticamāk, viņš vienkārši nolēma izvizināties ar automašīnu, diži par sekām nedomājot.

Taču tas, ko iesāka Parīzē, pilnā briedumā tika izmantots ASV. Paradoksāli, ka ASV, kas mums asociējas ar bruņotām pasta diližansu, banku vai dzelzceļa laupīšanām, no kurām aizmuka zirga mugurā, atkal kļuva par līderi automašīnu izmantošanā laupīšanās. 20. gadsimta 20. un 30. gados laupītāju bandas ASV kļuva slavenas, jo izmantoja tieši automašīnas savos noziegumos. Iemesls tam bija gan lielā automašīnu pieejamība ASV, jo Henrijs Fords iesāka valsts motorizēšanu, gan arī Lielā depresija, kas lika ļaundariem organizēties lielākiem noziegumiem. Vairāki spēkrati parasti piebrauca pie nozieguma vietas, kas parasti bija banka, un tad ātri muka prom. Protams, policistiem arī bija automašīnas, kurās sekot. Un tieši šis laiks, kad bija nebeidzamas laupīšanas, kurām sekoja pakaļdzīšanās automašīnās, tika nosaukts par sabiedrisko ienaidnieku laiku. Ja vesternu laikā laupītājam labākajā gadījumā bija revolveris vai šautene, tad sabiedrības ienaidnieku laikā viņiem bija automātiskie ieroči ar ļoti lielu cauršaušanas spēju. Lai arī kino mēdz romantizēt šo laikmetu, tas bija bīstams brīdis, kad cieta arī daudzi nevainīgi garāmgājēji. Ja Džesijs Džeims laidās prom no savas nozieguma vietas zirgā, tad Bonija un Klaids vai Džons Dilindžers to darīja automašīnā.

Interesanti, ka ASV arī kļuva par pirmo valsti vēsturē, kas vēlāk izgudroja efektīvus veidus kā cīnīties ar laupītājiem. Jau 1957. gadā pirmo reizi Klīvlendā bankas laupītāju notvēra, izmantojot kameru. 24 gadus vecs vīrietis nolēma draudēt ar ieroci kasierim, lai savāktu naudu. Kamera bija fiksējusi ļaundara vaibstus un policijai nebija ne mazāko problēmu identificēt laupītāju. Tāpat bankās jau labu laiku darbojās dažādas signalizāciju sistēmas, tostarp krāsu ampulas seifos. Tiklīdz laupītāji atrāva vaļā seifu ar naudu, tā krāsas ampula sprāga, sasmērējot laupītājus un neatgriezeniski sabojājot naudas zīmes.