1908.gada 28.aprīlī piedzima vācu uzņēmējs un industriālists Oskars Šindlers. Sākotnēji vēsa aprēķina un izdevīguma cilvēks, kurš gan pabija vācu izlūkdienesta maizē, gan arī iestājās nacionālsociālistu partijā. Tikai pieredzētās šausmas Polijā lika Šindleram pievērst uzmanību ebreju glābšanai.

 

Oskars Šindlers piedzima Austroungārijā. Bija sudetu vācietis, kurš uzauga Morāvijā. Šindlera tēvs bija rūpnieks, nodarbojās ar lauksaimniecisko mašīnu ražošanu. Iespējams, tāpēc dzīšanos pēc peļņas iemantoja arī viņa dēls. Oskaru Šindleru sākotnēji var raksturot kā laimes meklētāju un oportūnistu, cilvēku, kuru motivēja peļņa un iespēja nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas.

Oskars Šindlers bija odioza personība. Lai arī viņš apprecēja ietekmīga un finansiāli ļoti stabila vīra meitu, viņš aizrāvās ar citām sievietēm. Viņš tika aizturēts par atrašanos dzērumā publiskās vietās, apkārtnē arī zināja, ka Oskaram Šindleram ir ārlaulības bērni. Liels trieciens viņam bija arī Lielā depresija ASV, jo tieši ekonomikas panīkuma laikā Šindlers pirmo reizi piedzīvoja bankrotu.

Zināms, ka ap 1935. gadu Oskars Šindlers bija Sudetijas nacionālsociālistu aktīvists. Tāpat viņa pakalpojumus izmantoja Abvērs jeb Vācijas izlūkdienests. Šindlers vāca ziņas par notiekošo mūsdienu Čehijas teritorijā, piemēram, kāda ir dzelzceļa infrastruktūra, cik aktīva ir karavīru pārvietošanās. 1938. gadā viņu pat apcietināja Čehijas drošības dienesti un uzrādīja apsūdzību spiegošanā. No soda Šindleru paglāba tikai Minhenes vienošanās, kas patiesībā ielika pamatus Sudetijas okupācijai.

Izlūka karjera Šindleram bija diezgan izdevusies. Tā viņš dabūja ceļot uz Poliju darba darīšanās oficiāli kā rūpnieks. Taču patiesībā Polijā Šindlers vāca izlūkdienestam nepieciešamos datus, lai palīdzētu sagatavoties iebrukumam Polijā. Jau 2. Pasaules kara laikā Šindlers saņēma vienu no saviem lielākajiem atalgojumiem, viņa rīcībā nodeva divas rūpnīcas Polijā.

Taču lielā finansiālā bagātība, kas nu Šindleram pienācās, patiesībā kļuva par viņa lielāko finansiālo zaudējumu. Piedzīvojis Krakovas geto šausmas, Šindlers no oportūnista kļuva par humānistu. Viņa pārņemtajā rūpnīcā strādāja vairāki simti ebreju. Lai pasargātu tos no iznīcināšanas, viņš sāka veidot sarakstus, kuros iekļāva pēc iespējas vairāk ebreju strādnieku.

Oskars Šindlers saglabāja ļoti labas attiecības ar nacionālsociālistiem un Polijā esošajiem SS virsniekiem. Viņš ne reizi vien piedāvāja viņiem dažādas lieliskas mantas, kas bija iegādātas melnajā tirgū, lai tikai panāktu savai rūpnīcai izdevīgākus nosacījumus. Tā Šindlera rūpnīcā strādājošo skaits pieauga līdz 1200 cilvēkiem. Pārsvarā vīrieši, lai gan viņam izdevās panākt pat 100 bērnu nodarbināšanu.

Tiklīdz kļuva skaidrs, ka Sarkanā armija virzās uz Rietumiem un Poliju nosargāt nevarēs, tika pavēlēta vairāku koncentrācijas nometnēs esošo ebreju iznīcināšana. Šindlers ar ļoti dāsniem kukuļiem un vecajiem izlūka sakariem panāca savas fabrikas pārcelšanu uz Vācijas dienvidiem. Ap 1200 ebreju strādnieku devās viņam līdzi. Šos ebrejus Šindlers izglāba no drošas nāves.

Karam beidzoties, Šindlers piedzīvoja savu kārtējo bankrotu. Visas finanses, kas bija viņa rīcībā, Šindlers izlietoja fabrikantu pārvietošanai un kukuļu došanai. Lielāko atpazīstamību šis cilvēks ieguva vien 20. gadsimta beigās, kad par viņu uzrakstīja grāmatu, bet par Šindlera sarakstiem uzņēma mākslas filmu. Oskars Šindlers nodzīvoja līdz 1974. gadam un kļuva par vienīgo nacionālsociālistu, kurš pārapbedīts Ciona kalnā Jeruzalemē. Viņš viesojās vairākās pasaules valstīs, kurās stāstīja par savu lēmumu atmest naudu un peļņu, lai glābtu cilvēku dzīvības. Līdz pat savas dzīves beigām Oskars Šindlers saņēma palīdzību no tiem ebrejiem, kurus viņš bija izglābis Krakovā. Viņa vārds tiek piesaukts kā piemērs humānismam, lai gan pirms kara Šindlers sekmēja nacionālsociālisma uzvaras citās frontēs. Lai mēdz apšaubīt Oskara Šindlera sasniegto, vēsturē viņš paliek kā varonis, kuram paldies pateikt varēja vismaz 1200 ebreji.