1909.gada 28.augustā notiek pirmās Gordona Beneta lidmašīnu sacensības. Laikrakstu izdevējs bija liels sacensību entuziasts, jo rīkoja sacīkstes gan automašīnām, gan arī gaisa baloniem. Pirmajās sacīkstēs triumfēja leģendārais amerikānis Glens Kērtiss.

Sacensības uz ātrumu un izturību ir labākais veids, kā pārbaudīt tehniku, ieinteresēt par šo tehniku sabiedrību un kā palielināt izgudrotāju interesi tehniku uzlabot. Gluži kā ar autosacīkstēm, arī aviācijā sacensības un balvas veicināja lielāku interesi veikt uzlabojumus, lai pirmās lidmašīnas lidotu tālāk un ātrāk. Gordons Benets savukārt bija labi zināms izdevējs, kurš savu naudu ieguldīja sacensību rīkošanā, lai varētu tās atspoguļot savā laikrakstā „New York Herald”, kas piesaistīja lielāku lasītāju interesi. Viņš aizrāvās arī ar sacensību rīkošanu, jo Gordona Beneta balva eksistēja arī automašīnu sacensībās un gaisa balonu sacīkstēs.

1909.gada 28.augustā Gordona Beneta vārdā nosaukto balvu aviācijā izcīnīt vēlējās ap 20 lidotāju. Sacīkstēm bija jānotiek Francijā, jo tās tapa lielā mērā pateicoties Francijas Aeroklubam. Dalībniekiem bija jāveic divi lidojuma apļi ar kopējo garumu 10 kilometri ar atsevišķu startu. Uzvarēs tas, kurš distanci pieveiks ātrāk par pārējiem. Turklāt lidojuma trajektorija varēja būt nenoteikta, kas nozīmē, ka lidotājs pats izvēlējās kursu uz nosprausto mērķi, aplidojot noteiktus objektus.

Pirmajās sacīkstēs bija ārkārtīgi slikti laikapstākļi. Visu dienu lija lietus un pļava, no kuras vajadzēja pacelties lidotājiem, pārvērtās par dubļu lauku. Vairāki sacensību dalībnieki pat nespēja iesākt sacīkstes, jo palika turpat dubļainajā pļavā. Savukārt par īstu sacensību azarta garu parūpējās amerikānis Glens Kērtiss un francūzis Luijs Blerio. Abi bija ne tikai izcili piloti, bet arī lidmašīnu konstruktori.

Kērtiss lidoja ar savu lidmašīnu Curtiss No.2, bet Blerio lidoja ar Bleriot XII. Par nožēlu aviācijas entuziastiem un viņu līdzjutējiem, sacensībās nestartēja neviens no brāļiem Raitiem, kuri savu ielūgumu uz sacensībām deleģēja Kērtisam.

Francūzis Blerio no Kērtisa atpalika tikai par nepilnām sešām sekundēm. Cīņa bija ļoti sīva, lai arī trasi nolidot spēja tikai četri lidotāji. Kērtiss 10 kilometrus nolidoja 15 minūtēs un 56 sekundēs, kamēr Blerio par nepilnām sešām sekundēm vēlāk. Trešās vietās ieguvējs zaudēja pusminūti, bet ceturtais lidotājs atlidoja trīs minūtes vēlāk. Uzvarētājs Kērtiss arī uzrādīja lielāko ātrumu, viņš lidoja ar 75 km/h. Sacensību nolikums paredzēja, ka nākamās sacīkstēs jārīko tai valstij, kuras pārstāvis izcīna pirmo vietu.

Nākamais Beneta kauss aviācijā tika izcīnīts 1910.gadā, kad sacensības sarīkoja Ņujorkā. Tad uzvarēja Klods Grehems Vaits no Lielbritānijas. Jau otrajās sacīkstēs ievērojami pieauga distance, ko vajadzēja veikt, un ātrums, ar kādu lidotāji lidoja. Sacensību trases garums tika pagarināts līdz 100 kilometriem, turklāt trasē bija vairāki asi un bīstami pagriezieni. Daudzi lidotāji avarēja, liekot par šīm sacensībām rakstīt vēl lielākam skaitam laikrakstu. Ažiotāža bija ļoti liela. Uzvarētāja ātrums jau bija pieaudzis teju līdz 100 km/h, kas nozīmēja, ka gada laikā ievērojami uzlabojumi bija notikuši lidmašīnu dzinēju, propelleru un spārnu attīstībā.

Kopumā Gordona Beneta kauss tika izcīnīts piecas reizes. Katru gadu par to cīnījās līdz 1913.gadam, kad tika paņemta septiņu gadu pauze, lai pēdējo reizi lidotāji sacenstos 1920.gadā. Katrās sacīkstēs pieauga divi lielumi – trases garums un lidmašīnu ātrums. Ja pirmajās sacīkstēs lidoja nieka 10 kilometrus, tad pēdējās jau 300. Ja pirmo sacīkšu uzvarētājs lidoja ar ātrumu 75 km/h, tad pēdējās jau ar 270 km/h. Aviācijas pirmsākumos vadošās valstis lidmašīnu būvēšanā un sacensību rīkošanā bija ASV un Francija, kuras arī pabeidza Beneta kausa izcīņu ar neizšķirtu, jo abas valstis uzvarēja sacīkstēs divas reizes. Vēl vienu uzvaru izcīnīja angļi, bet lidmašīnu ieskaitē absolūtā uzvara pienācās Francijas konstruktoru lidaparātiem. Pat otrajā reizē, kad uzvarēja amerikāņi, lidots tika ar Francijā būvētu lidmašīnu.