1838. gada 28. jūnijā par Lielbritānijas karalieni kronē Viktoriju. Viņa ir pēdējais britu monarhs, kas nāk no Hannoveres augstmaņu dzimtas. Tāpat karaliene Viktorija ir visilgāk tronī esošais Lielbritānijas monarhs, kuras ietekme uz karaļnamu jūtama vēl joprojām.

 

Karaliene Viktorija piedzima 1819. gadā. Viņas tēvs nebija Lielbritānijas karalis, jo bija tikai ceturtais dēls karaļa Džordža III ģimenē. Gan karalis, gan Viktorijas tēvs nomira 1820. gadā, kad topošajai karalienei bija tikai viens gads. Par Lielbritānijas karalieni Viktorija kļuva 1838. gada 28. jūnijā. Viņas trim onkuļiem nebija neviena pēcnācēja, kas varēja pretendēt uz troni, tāpēc, kad mira karalis Viljams IV, par karalieni izraudzījās tikai 18 gadus jauno meiteni.

Viktorijas māte bija dzimusi Vācijā un mātes audzināšanas metodēs daudz kas bija iesakņojies no vāciešiem tik raksturīgās disciplīnas un kārtības mīlestības. Mātes ietekmē Viktorija bērnībā uzauga diezgan lielā nošķirtībā, tāpēc arī viņas valdīšanas laiks iegāja vēsturē kā viens no visaugstākās morāles laikmetiem. Līdz pat kāzām 21 gada vecumā, Viktorijai bija pienākums dzīvot kopā ar māti. Kad viņa jau bija karaliene, Viktorijai pienācās atsevišķi apartamenti, kamēr līdz pilngadības iegūšanai, abas sievietes izmantoja kopīgu guļamistabu.

Tieši Viktorijas bērnība ietekmēja viņas valdīšanas stilu. Viktorija nelabprāt devās garos ceļojumos. Viņa priekšroku deva noslēgtai dzīvei savos īpašumos. Pirmie valdīšanas gadi īpaši neizdevās, jo jaunā karaliene tika izsmieta par savu sociālo statusu. Tā kā viņa nebija precēta, valdīja dažādas baumas par Viktorijas dēkām ar saviem padomdevējiem, valdības ministriem un uzraugiem.

1840. gadā Viktorija apprecējās ar savu brālēnu Albertu. Abu savienība bija īpaša, jo tajā tika apvienotas britu un vācu augstmaņu dzimtas. Abu laulībā piedzima deviņi bērni un lielākā daļa no šiem bērniem vai viņu pēctečiem kļuva par citu Eiropas zemju valdniekiem. Tāpēc arī karalienei Viktorijai pielipa palama "Eiropas vecmāmiņa". Viņas ģimenes ietekme sniedzās Prūsijā, Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, Spānijā un Krievijā.

Pēc kāzām Viktorijas valdīšanas laiks kļuva stabilāks. Viņa iemantoja lielāku popularitāti, turklāt 19. gadsimta sasniegumi ietekmēja sabiedrības viedokli par monarhiju. Industriālā revolūcija, tiesību paplašinājums, flotes atjaunošana un britu varas izplatība pasaulē, tas viss ļāva Viktorijai kļūt par vienu no atzītākajiem Lielbritānijas monarhiem. Īpaši izceļ viņas morāles augstos standartus, kas nepieļāva nekādas finansiālas neskaidrības un jūtu peripetijas. Kad troņmantnieks dēls tika turēts aizdomās par mīlas dēku ar kādu īru aktrisi, kā karaliene Viktorija, tā princis Alberts ar visu skarbumu vērsās pret savu atvasi.

1861. gadā Viktorija kļuva par atraitni. Lielas skumjas pārņēma karalieni, jo viņa kaislīgi mīlēja savu vīru. Princis Alberts bija ne tikai izskatīgs un gudrs, bet arī gādīgs un saprotošs dzīvesdraugs. Pēc vīra nāves karaliene sāka tērpties tikai melnās drēbēs, iegūstot jaunu iesauku "Vindzoras atraitne".

1898. gadā karaliene Viktorija nosvinēja savu dimanta jubileju kopš atrašanās tronī. Tas notika divus gadus pēc tam, kad viņa apsteidza savu vectēvu Džordžu III ilgākā britu monarha godā. Karaliene aizgāja mūžībā 1901. gadā 82 gadu vecumā. Viņas laikmets Lielbritānijā bija tik dižs, ka to sāka saukt Viktorijas laikmetu. Diemžēl, bet izcilās karalienes mantojumu tāpat nomāca baumas par neuzticību un vāju raksturu. Daļa no Viktorijas bērniem un mazbērniem sirga ar hemofiliju. Asinsreces traucējumi radīja spekulācijas, ka daļa no Viktorijas atvasēm ir dzimuši ārlaulības sakaros. Taču šīs spekulācijas tā arī palika spekulācijas. Atstātais iespaids bija neizdzēšams. Karaliene bija dzelzs gribas cilvēks. Uz viņu vairākkārt šāva, bet viss, ko viņa atbildēja: "Cik jauki! Vismaz zinu, ka viņi mani mīl." Pavalstnieki bija šokā. Karaliene atstāja gādīgas nācijas mātes iespaidu un par godu viņai vairākās zemēs izcilas vietas nosauktas Viktorijas vārdā. Gan ūdenskritums Āfrikā, gan Seišelu salu galvaspilsēta, gan arī augstākais Lielbritānijas apbalvojums par drošsirdību. Tas viss ir Viktorijas laikmeta mantojums.