1831.gada 28.martā Krievijas impērijā notiek līdz tam nebijis gadījums. Maskavas universitātes studenti, tostarp Aleksandrs Gercens un Mihails Ļermontovs, no katedras izdzen pasniedzēju, kurš ar necieņu izturas pret studentiem. Profesors Malovs universitātē pasniedza jurisprudenci un politikas zinātni, bet ar savu augstprātību un rupjību, izpelnījās studentu dusmas. Šis gadījums sākās kā jaunekļu aušība, bet beigties varēja kā valsts nodevība.

 

1831.gadā Krievijā nav nekādas dižās vārda brīvības. Augstākā izglītība ir ļoti liela dāvana un laime, kura ne tuvu ikvienam ir pieejama. Turklāt Maskavas universitāte atradās kņaza Sergeja Goļicina aizgādībā. Par pēdējo Maskavas augstmani sauktais Goļicins bija imperatoram pietuvināta persona. Tāpēc jebkāda studentu pašdarbība tūlīt pat nozīmēja imperatora uzmanības piesaistīšanu.

Profesors Mihails Malovs Maskavas universitātē pasniedza jurisprudences un politikas zinātnes pamatus. Viņš bija jauks un iejūtīgs profesors, kamēr strādāja universitātē kā īstermiņa pasniedzējs. Tiklīdz Malovu pieņēma darbā uz pilnu slodzi, viņš sāka pret studentiem izturēties rupji. Daži no spožākajiem tā laika prātiem, kas mācījās Maskavas universitātē, pat saskatīja pretrunas profesora mācībās. Viņš ne tikai neatjaunoja pats savas zināšanas, viņš arī tiranizēja studentus, apvainojot tos un izsmejot par stulbību. Pēdējais piliens bija, kad Malovs esot sācis burkšķēt un saukt studentus par zirgiem līdzīgiem dzīvniekiem, jo kāds esot auditorijā sācis šļūkāt kājas. Tajā brīdī radās vispārējs nemiers, kas izgāzās 28. marta lekcijā.

Studentiem tajā laikā nebija nekādas pašpārvaldes vai dižās teikšanas. Viņi paši pulcējās un apsprieda jaunākos notikumus augstskolā un tā pamazām sāka rūgt nepatika par Malova lekcijām un attieksmi. Netiešā veidā studentu sazvērestības priekšplānā izvirzījās Aleksandrs Gercens, vēlākais publicists un imperatora varas kritiķis. Viņš sāka apzināt studentus, kam Malova uzvedība apnikusi, un tieši Gercens sarīkoja 28. marta dumpi.

Plāns studentiem bija vienkāršs: viņi sapulcēsies profesora Malova auditorijā, un tiklīdz viņš atļausies kādu rupjību, kas pārsniedz vispārpieņemto uzvedību, studenti viņu padzīs. Tā papildus uz auditoriju atnāca 128 cilvēki. Lai arī kādās domās būtu studenti par savu pasniedzēju, viņš tiešām izrādījās ārkārtīgi glups un iedomīgs. Gercens izprovocēja Malovu ar ierasto kāju dīdīšanu. Sākumā profesors tikai pacēlis acis no sava lekciju materiāla un draudzīgi pavaicājis – nu ko es jums tādu izdarīju? Kas neiepatikās. Studenti nemiera cēlāji samulsa – izskatās, ka profesors nemaz tik dumjš nav. Un tiklīdz Malovs sajuta, ka auditorijā iestājusies bijība, sāka aurot pilnā rīklē, ka studenti ir nelgas, pēdējie nelieši, nekā nesaprot un atļaujas bojāt profesora nodarbību. Tajā brīdī teju vai visa auditorija pielēca kājās un sāka kliegt – izviest to nelieti! Kāds aizsvieda uz Malova pusi cepuri, cits grāmatu. Profesors, sapratis, ka labi nav, metās koridorā. Studenti gan viņu panāca un caur augstskolas dārzu izmeta uz ielas. Ja kāds domāja, ka nu ir svinēta uzvara, tad lielākās problēmas tikai sākās. Studentu sazvērestību varēja iztulkot kā dumpi pret imperatora varu.

Studentiem par laimi, viņus paglāba augstskolas vadība un padzītā profesora muļķība. Tiklīdz ziņas par studentu bravūru sasniedza caru, viņš pieprasīja studentu sodīšanu. Tas varēja nozīmēt katorgu jeb apžēlošanu un nosūtīšanu zaldātos. Bet augstskolas vadība uzreiz pateica, ka dumpinieki notverti un ielikti karcerī. Tad arī cara spiediens atslābis. Bet lielāko muļķību pastrādāja pats profesors. Viņš uzrakstīja sūdzību nevis rektoram, bet galvenajam žandarmam. It kā lasījis lekciju par imperatora varas lielajām priekšrocībām, kad studenti sadumpojušies. Tiklīdz žandarms pārbaudīja lekciju plānu, tā ieraudzīja, ka tajā dienā stāstīts par laulību lomu sociālajā dzīvē. Profesors pats sevi pataisīja par muļķi un viņu atlaida. Ja līdz šai lietai neviens nebija dzirdējis par gadījumu, kad studenti padzen pasniedzēju, tad pēc Malova atgadījuma arī pasniedzēji sāka vairāk ņemt vērā studentu intereses.