551. gadā pirms mūsu ēras dzimis dižākais Ķīnas domātājs Konfūcijs. Īstajā vārdā Kun Czi nebija reliģijas pamatlicējs, jo Konfūcija domu pamatā ir apvienot Ķīnā svarīgās tradīcijas, lai sasniegtu galveno – cilvēka iekšējās pasaules attīstību. Dižā domātāja vārds daļēji saistīts ar viņa mācībām, jo tā nozīme ir „skolotājs Kun”.

 

Biežākā kļūda, ko izdara eiropieši, viņi sajauc Konfūcija idejas ar kaut ko reliģisku. Ķīna vispār ir ļoti interesants pasaules filozofijas piemērs, kas ievērojami atšķiras no senajām idejām par cilvēka lomu pasaulē. Pasaule šajā gadījumā domāta kā kaut kas vairāk par mūsu Zemi. Arī ķīnieši ticēja lielākai telpai virs mums, vienīgā atšķirība, viņiem nebija tieksmes domāt par kādu saplūšanu vai līdzināšanos augstākajiem spēkiem. Ķīnieši, iespējams, savas valsts lielo izmēru dēļ, savu filozofiju balstīja uz paša indivīda raksturu un pienākuma apziņu. Viņu galvenais uzdevums bija ievērot cieņas tradīcijas vispirms pret saviem vecākiem, tad pret ģimeni, kas varēja nozīmēt veselu klanu ar simtiem cilvēku, un tad arī uzticība savam valdniekam vai feodālajam saimniekam. Ķīniešu iekšējā attieksme prasīja būt godīgam pret sevi, lai varētu ievērot godīgu attieksmi pret pārējiem.

Konfūcijs jeb Kun Cju piedzima 551.gadā pirms mūsu ēras. Viņš pārstāvēja diezgan labi zināmu un aristokrātisku klanu, kurš tika labi ieredzēts imperatora Džou Čeņ Vana laikā. Tomēr ģimene ar gadiem zaudēja savu labklājību. Konfūcija tēvs bija pietiekami slavens karavadonis, kurš nomira, kad dēlam bija tikai pusotrs gads. Savukārt viņa māte nolēma pamest ģimenes mājas, jo Konfūcija tēva pirmās divas sievas neieredzēja jaunāko. Iemesls tam bija viņu nespēja dzemdēt tēvam dēlu. Konfūcijs bija vienīgais ģimenes dēls, kurš varēja turpināt dinastiju.

Pēc aiziešanas no tēva mājām Konfūcija māte dzīvoja patstāvīgi. Līdz ar to jau agrā bērnībā arī Konfūcijam bija jāsāk strādāt. Ķīniešu filozofija neļāva viņiem paļauties uz kādu statusu, turklāt Konfūcija gadījumā statuss gandrīz jau tika zaudēts. Tomēr viņa māte īpaši uzsvēra dēla lomu ģimenes tradīciju turpināšanā, tāpēc arī Konfūcijs izglītoja sevi, lai varētu būt gudrs tradīciju nesējs.

Konfūcija lielākā mūža daļa ir saistīta ar valsts dienestu. Ķīniešu priekšstati par pareizu dzīvi nozīmēja ievērot tradīcijas un cieņu. Konfūcija loma valsts pārvalde bija izsniegt ražu sējas darbiem – ļoti svarīgs uzdevums. Tomēr Ķīnas sadrumstalotība pieņēmās spēkā, un arī labajos priekšstatos par cieņu un uzticību mājoja korupcija un zagšana. Tāpēc aizvien biežāk Konfūcijs sāka attālināties no valsts lietām. Viņš sava mūža otrajā pusē kļuva par skolotāju un tieši tad, ieguva vārdu Kun Czi – tulkojumā skolotājs Kun. Tikai eiropieši, kad 17. gadsimtā aizrāvās ar visu eksotisko no austrumiem, latinizēja viņa vārdu kā Konfūciju.

Kas tad bija galvenie Konfūcija idejas pamati? Viņa pamatpostulāti bija pieci. Pirmais bija saistīts ar cilvēka sākumu, cilvēcību, žēlsirdību – visu to, kas simbolizē cilvēcisko sākumu, bet kas mūs atšķir no dzīvnieciskās dabas, ļaunuma un cietsirdības. Otrais postulāts bija taisnība un taisnīgums. Cilvēks drīkst sekot savām savtīgajām interesēm, tomēr viņš ievēros taisnīguma principu, jo bez tā sabiedrība nespēj funkcionēt – piemēram, cieņa pret vecākiem un rūpes par viņiem. Savā ziņā, māka ierobežot savu egoismu. Tad sekoja priekšstats par rituāliem un tradīcijām, kas ļauj saturēt kopā to, ko ķīnieši asociēja ar valsti. Ceturtais elements ir saprāts un gudrība, domas virziens, kas ļauj cilvēkam izvairīties no māņiem un stūrgalvības. Spēja sevi analizēt no malas, lai saprastu sava rakstura atkāpes no pieņemtajām normām. Un visbeidzot seko labsirdība un labie nodomi. Viss tas, kas mūs padara par atvērtiem pret jaunām lietām un izmaiņām ikdienā. Pēdējā īpašība ļauj harmonizēt rituālu un tradīciju spēku, jo cilvēks to ievēro caur savas labsirdības priekšstatiem. Lai padarītu šo mācību vieglāku, ar laiku tika izvēlēti elementi, kas apzīmē katru postulātu. Tie bija – koks, metāls, uguns un zeme. Tikai tradīcijas un rituāli netika īpaši izdalīti simbolos, jo to loma ir būt kā smērvielai sabiedrisko procesu norisē. Ļoti trāpīgi Konfūcija idejas raksturo viens viņa teikums - „Nedari otram to, ko nevēlētos, lai darītu Tev”.