1953.gada 29.martā ASV tiesa atzīst Jūliusu un Eteli Rozenbergus par vainīgiem spiegošanā. Viņi ir palīdzējuši nodot svarīgus noslēpumus par kodolieročiem PSRS, kas ļāvis lielākajam ASV ienaidniekam panākt spēku samēru militārajās spējās. Rozenbergi vairākus gadus atradās apcietinājumā, līdz viņiem nolasīja spriedumu – izpildīt nāves sodu.

 

Jūliuss un Etele Rozenbergi kļuva par vienu no Aukstā kara ikonām. Abi satikās ASV Jauno komunistu līgā, kur nonāca dažādu motīvu vadīti. Jūliuss Rozenbergs bija ebreju tirgotāju atvase, kurš ideoloģisku apsvērumu dēļ nokļuva komunistu jauniešu organizācijā. Viņš pat kādu laiku bija visas jauno komunistu līgas līderis. Tikmēr Etele Rozenberga jeb līdz kāzām zināma kā Grīnglāsa strādāja par sekretāri kādā kuģniecības kompānijā. Viņa nonāca jauno komunistu apvienībā pēc darba attiecību strīdiem, kas lika meklēt it kā lielāku taisnību komunisma idejās. Abi satikās kā pārliecināti komunisti un iemīlējās. Pēc kāzām Otrā pasaules kara laikā Rozenbergu pārim piedzima divi dēli.

Pavērsiena punkts Rozenbergu dzīvē sākās Otrā pasaules kara beigās, jo Jūliuss Rozenbergs strādāja ASV armijas uzdevumā par kontrolējošo inženieri sakaru daļā. Viņu atlaida no darba, kad gaismā nāca iepriekšējā saistība ar komunistiem. Tikmēr PSRS spiegošanas dienestu vadītāji atminējās, ka Rozenbergs savervēts darbam jau 1938. gadā, kamēr Etele Rozenberga vēlāk, jo pāris apprecējās 1939. gadā.

Abu ietekme PSRS spiegošanas sāgā bija ļoti liela. Jūliuss Rozenbergs bija savdabīga spiegu loka organizators, kamēr Etele Rozenberga viņam palīdzēja. Interesanti, ka Etele piesaistīja spiegošanai savu brāli Deividu Grīnglāsu un viņa sievu. Deivids Grīnglāss kā armijas virsnieks strādāja Losalamosas poligonā par armijas mehāniķi. Losalamosa bija tā vieta, kurā meklēja kā izveidot kodolbumbu.

Iekrita Jūliuss un Etele Rozenbergi 1950. gadā. līdz ar viņiem iekrita arī Grīnglāsu pāris un arī Harijs Golds. Pēdējais bija padomju izlūku sakarnieks, kurš organizēja informācijas saņemšanu un pārsūtīšanu uz Maskavu. 50. gadu sākumā PSRS izlūkdienests pieļāva vairākas kļūdas, kuru rezultātā Lielbritānijā identificēja Klausu Fuhsu – PSRS galveno informācijas piegādātāju par kodolieroču teorētiskajiem aprēķiniem. Fuhs izdeva Goldu, savukārt Golds pēc ilgstošas nopratināšanas atklāja Grīnglāsu vārdus. Kad ASV izmeklētāji sāka Grīnglāsu iztaujāšanu, uzpeldēja arī Rozenbergu vārds.

Kāpēc tieši Rozenbergu tiesāšana ieguva tik lielu atpazīstamību? Tāpēc, ka Rozenbergi bija vienīgie, kas līdz pēdējam brīdim atteicās atzīt savu vainu. Viņi tiesā izmantoja gan komunistu vajāšanas argumentu, gan pārmeta tiesai antisemītismu, jo abi bija ebreji. Šis arguments gan lielu atbalstu nedeva, jo tiesnešu vidū bija vairāki ebreji. Sabiedrisko domu ietekmēt centās arī PSRS un citas draudzīgās valstis, kuras pasaules mērogā uzturēja ideju, ka Rozenbergi kļuvuši par raganu medību upuriem.

Tomēr pierādījumu bija pietiekami daudz, lai Rozenbergus tiesātu. 1953. gada 29. martā viņus atzina par vainīgiem spiegošanā PSRS labā. Turklāt situāciju pasliktināja konflikts Korejā, jo pat viens no tiesnešiem apsūdzības runā uzsvēra, ka spiegošanas fakts nav bijis neliela blēņošanās. PSRS nodotie ziņojumi ir bijuši pietiekami svarīgi, lai PSRS attīstītu savus kodolieročus, kā rezultātā PSRS ārpolitika kļuva ievērojami asāka. Sprieduma nolasīšanu tiesa atlika uz nedēļu un 5. aprīlī piesprieda Rozenbergiem nāves sodu. Tas nozīmēja, ka bez vecākiem paliks abu kopējie bērni.

Tieši Rozenbergu bērni kļuva par sāpīgāko apstākli visā skandālā. 10 un 6 gadus vecos puikas neviens nevēlējās adoptēt vecāku skandāla dēļ. Beigās abus audzināšanā pieņēma viņu skolotājs. ASV valdība saņēma milzīgu kritiku par to, ka spiegošanas skandāla dēļ atstāja par bāreņiem mazus bērnus. Lūgumus sodu neizpildīt rakstīja Alberts Einšteins, Tomass Manns un pat Romas pāvests. Tikmēr ASV prezidents Harijs Trūmens, lielā sabiedrības spiediena dēļ atteicās apstiprināt tiesas lēmumu. To izpildīja tad, kad amatā stājās Dvaits Eizenhauers. Bijušais armijas komandieris bija ļoti strikts – viņš atzina, ka divu cilvēku sodīšana ar nāvi ir skumja, bet miljonu apdraudēšana ar kodolieroču noslēpuma izpaušanu ir pārāk bīstama. Tā Jūliuss un Etele Rozenbergi kļuva par vienu no Aukstā kara spiegu simboliem.