1924. gada 29. oktobrī mūsdienu Mongolijas galvaspilsēta Urga tiek pārdēvēta par Ulanbatoru. Pilsētas nosaukuma maiņai ir liela saistība ar iekšpolitiskām pārmaiņām Mongolijā laikā, kad ietekmi tajā nostiprināja revolucionāri spēki. Lai vai kā, tulkojumā šis nosaukums nozīmē “Pilsēta varonis”, domājot dižo Čingiskahu. Tikai krievu revolucionāru ietekmē, nosaukumu papildināja ar “Ulan” jeb vārdu “sarkans”.
 

Mongolija jeb sākotnēji atsevišķas tās apmetnes bija vai nu garīguma centrs, vai arī tirdzniecības ceļu krustceles. Tā sanāca, ka sākotnējā apmetne Urga kalpoja abiem šiem mērķiem. Lielākoties mongoļu tautas bija klejotāji. Kaut vai atskatoties pagātnē uz dižo Čingishanu, kurš veica visu tālo ceļu no Āzijas līdz Eiropai, radot vienu no lielākajiem personības kultiem pasaulē.

Pirmā apmetne Urga tika izveidota 1639. gadā. Tolaik mongoļu valdnieka jeb bogdo-gegena pārstāvji nolēma trīs upju un kalnu ielokā izveidot jaunu klosteri, kurā nomadu tautas pārstāvju līderim laiku pa laikam iegriezties. No mūsdienu Ulanbatoras šī vieta atradās apmēram 250 kilometru attālumā. Vairāk nekā gadsimtu ilgi ceļojošais klosteris arī tika pārvietots. Ap 18. gadsimta beigām mongoļu garīdzniecībai sāka apnikt ceļotājcilts dzīve, tāpēc klosteris pamazām atrada sev patstāvīgas mājas.

Ar laiku tapa skaidrs, ka mongoļu varenība ļauj celt dižākus un lielākus tempļus, kurus būs grūtāk pārvietot. Turklāt vietā, kuru apmeklē valdnieks, savairojās dažādi ķīniešu tirgotāji un pamazām pieslējās arī tibetiešu lamas. Tāpēc apmetne kļuva stabilāka un tai arī tika dots nosaukums Urga jeb vietējo valodā “pils” vai “templis”. Jau pāris gadus pēc šīs apmetnes stabilizēšanās, tajā dzīvoja ap 10 tūkstošiem cilvēku, kuri bija kaut kādā mērā saistīti ar klostera vai garīgo dzīvi. 19.gadsimtā Urga jau bija kļuvusi par otro lielāko tibetiešu garīgo centru uzreiz aiz Lhasas. Turklāt, kad Lhasa krita, tad liela daļa tibetiešu muka tieši uz Mongoliju.

Lielu lomu pilsētas vēsturē nospēlēja tirdzniecība, līdz ar to ķīniešu un krievu tirgotāji. Urga bija krustcelēs starp Krieviju un Pekinu. Tāpēc pilsētā strauji auga iedzīvotāju skaits, jo tajā ieplūda Krievijas tirdzniecības misijas un ķīniešu tirgotāju karavānas. Bet nemainīga palika kārtība, ka vismaz trešā daļa pilsētas iedzīvotāju bija saistīti ar garīgo darbu.

Lietu kārtība sāka mainīties ap 1919. gadu, kad Krievijas impērijā gāja vaļā pilsoņu karš, bet topošajā Mongolijas galvaspilsētā ievērojami pieauga iedzīvotāju skaits. Bija pagājuši septiņi gadi kopš pilsēta bija paziņojusi par savu neatkarību Ķīnas vietvalžiem. Taču tikai ap 1924. gadu Mongolija nostiprināja savu valstiskumu. Tieši tad mūžībā aizgāja mongoļu valdnieks, bet pēc viņa, varu pārņēma revolucionāri. Tieši galvaspilsētas pārsaukšanā izšķirošu lomu nospēlēja Padomju Krievijas pārstāvis Mongolijā.

1924. gada 29. oktobrī lielās sapulces laikā tika spriests par tālāko nākotni. Tā kā valdnieks bija miris, mongoļi jau runāja par jauna valsts pamatlikuma veidošanu. Vispirms viņi nolēma, ka jāsāk būtu ar galvaspilsētas pārsaukšanu. Iepriekšējā “tempļa” nosaukuma vietā mongoļi nolēma godināt savu dižāko tautieti Čingishanu un nosaukt pilsētu par “Varoni”. Taču krievu vēstnieki norādīja, ka nosaukums “Bator-Hoto” jeb “Dižais Varonis” nozīmētu Mongolijas atgriešanos pie Čingishana, kurš bija iekarotājs. Tā kā revolucionārai pilsētai un valstij nevar būt iekarojoši mērķi, tika piedāvāts nosaukumam priekšā pielikt vārdu “sarkans” jeb “Ulan”. Mongoļiem ideja patika un tā iepriekšējais pilsētas nosaukums Urga tika nomainīts pret mūsdienās labi zināmo Ulanbatora.