1967. gada 3. aprīlī uz Padomju Savienības kinoteātriem iznāk jaunākā Leonīda Gaidaja filma „Kaukāza gūstekne”. Komēdija kļūs par vienu no visu laiku populārākajām izklaidējošā žanra filmām, lai gan tās tapšanā neiztika arī bez mirkļiem, kad filmu gandrīz noņēma no filmēšanas.

 

„Kaukāza gūstekne” tapa uzreiz pēc ļoti populārās Gaidaja filmas „Operācija Ī un citi Šurika piedzīvojumi”. Šīs filmas bija lieliskas sadarbības augļi starp diviem scenāristiem Jakovu Kostjukovski un Morisu Slobodskoju. 1965. gadā uzņemtā „Operācija Ī” bija izrādījusies tik ļoti populāra, ka Leonīds Gaidajs piedāvāja turpināt stāstu un savest kopā vēlreiz huligānisko trijotni, kuru spēlēja Jurijs Ņikuļins, Georgijs Vicins un Jevgeņijs Morgunovs ar naivo, dažkārt pastulbo Šuriku, kura lomu atveidoja Aleksandrs Demjaņenko. Tāpēc „Kaukāza gūstekne” ieguva arī otro nosaukumu „Jaunie Šurika piedzīvojumi”. „Operācija Ī” bija pulcējusi pie ekrāniem teju 70 miljonus skatītāju, tāpēc filmas veidotāji pamatoti cerēja uz atkārtotu panākumu.

Sākumā bija domāts, ka filma taps divās daļās. Pirmā būs veltīta tam, kā jauna studente Ņina atbrauc ciemos pie saviem radiniekiem uz Kaukāzu un tur viņu nolaupa. Otrā filmas daļa būtu veltīta tam, kā Šuriks ar Ņinu atmasko nolaupītājus, kurus, protams, spēlētu ļaundaru trio.

Morgunovs ar Ņikuļinu gan nebija sajūsmā par šo scenāriju. Viņi uzskatīja, ka tas ir pārāk izstiepts un Ņikuļins gandrīz vispār atteicās filmēties. Gaidajs viņu pierunāja tikai tā, ka apsolīja mainīt scenāriju filmēšanas gaitā, tā teikt, kas nepatiks, to metīsim ārā. Uz to Ņikuļins bija gatavs parakstīties.

Sākumā filmu studija „Mosfiļm” ar bažām klausījās filmas scenāristu ieceres. Cilvēku laupīšana, Kaukāzs - tās tomēr nebija tikai blēņas vien. Līgavu zagšana Kaukāzā bija problēma, ar kuru padomju varai bija jātiek galā. Tāpēc arī sākumā „Mosfiļm” komisija domāja par filmas apturēšanu. Taču, tā kā filma jau bija iekļauta valsts pasūtījumā, nekas cits neatlika, kā pieciest dažas lietas. Diezgan daudz jau arī no šīs filmas sākotnējās idejas tomēr izmainīja. Piemēram, pašā filmas sākumā bija domāts, ka ļaundaru trio raksta ar krītiņiem uz sienas, viens uzraksta „Х”, otrs pieraksta klāt „У”, bet trešais, bailīgākais, pēkšņi uzraujas uz miliča, tāpēc pabeidz teikumu, pierakstot klāt „Художественный фильм*”. Tomēr cenzūra šādu ainu nepieļāva.

Filmēšana notika Krimā 1966. gadā. Lielas grūtības sagādāja atrast galvenās sieviešu lomas atveidotāju. Natālija Varlei tika izvēlēta teju vai 500 cilvēku konkurencē, un šeit lielu lomu nospēlēja gan viņas pieredze, strādājot cirkā, gan arī tas, ka filmēšanas laikā satrakojies ēzelis nomierinājās brīdī, kad Natālija piegāja klāt. Tā arī radās ideja, filmas sākumā atspoguļot ejošo sievieti, ēzeli un Šuriku uz ēzeļa.

Filmas sižets ir pārbagāts dažādām smieklīgām frāzēm un notikumiem. Bet īsumā, vietējās izpildvaras pārstāvis Saahovs iemīlas jaunajā studentē Ņinā. Pēc labākajām tradīcijām, viņš nevis bildina meiteni, bet gan vienojas ar viņas onkuli: par 20 aitām, ledusskapi un goda rakstu viņš sev nopērk sievu. Turklāt pēc vislabākajām tradīcijām, sieva tiek zagta.

Tikmēr jaunais folklorists Šuriks iepazīst Kaukāza burvību, kolekcionējot teikas, sakāmvārdus un arī tostus. Tie, protams, noved pie nemitīgas dzeršanas, kā rezultāta Šuriks nonāk slimnīcā un pārskrien ceļu līgavas zagļiem, jo viņam pašam Ņina bija ļoti iepatikusies.

Filma bija kases grāvējs. Tās pirmizrāde notika 1967. gada 3. aprīlī Maskavā. Komēdija bija tiešam smieklīga un tauta gāja uz to kā traka. Papildus vēl, Kaukāza gūstekne patika arī Leonīdam Brežņevam, kas varbūt nedaudz palīdzēja tās veidotājiem filmu dabūt uz ekrāniem. Piemēram, galvenā ļaundara vārds bija Saahovs, kamēr „Mosfiļm” kinostudijas komunisma ideologs bija Sakovs. Sagadīšanās vai zinātāju izspēlēts joks, bet tas varēja arī maksāt filmai pirmizrādi. Tad, kad tika savilkta filmas bilance, izrādījās, ka kopumā to noskatījās 76 miljoni cilvēku, bet filmas ieņēmumi, tostarp no licencēm ārzemju kinoteātros, sasniedza 280 miljonus rubļu, turklāt to rubļu, kas bija domāti starptautiskajai lietošanai. Šī summa esot bijusi ekvivalenta dolāriem.

*Mākslas filma