1637. gada 3. februārī plīst, iespējams, pirmais ekonomiskais burbulis pasaules vēsturē. Nīderlandē vērtību strauji sāk zaudēt tulpju sīpoli, kuri dažu desmitu gadu laikā ir kļuvuši par mazo valstiņu vienu no lielākajām eksporta vērtībām.

Tulpes Eiropā masveidā ienāca 16. gadsimtā, kad Svētās Romas impērijas vēstnieks Otomaņu impērijā tās pārsūtīja uz Vīni. 1554. gadā šis notikums iegrāmatots, kad pirmie tulpju sīpoli no mūsdienu Turcijas nonāca Eiropas botāniķu rokās. Tulpju sīpolus vairot uzsāka Nīderlandes zemēs mītošie botāniķi. Un tad, kad izrādījās, ka tulpes veiksmīgi tiek galā ar krietni skarbāko klimatu Centrāleiropā, tās ieguva aizvien lielāku popularitāti. Tulpju ziedlapas bija kas neredzēts, turklāt dažādās krāsas ieinteresēja augstmaņus un bagātniekus tās stādīt pie savām savrupmājām. Pamazām izplatoties pa visu valsti, tulpes kļuva par plaši pieprasītu un, galvenais, dāsni apmaksātu preci.

17. gadsimta 20. un 30. gadi kļuva par tulpju tirdzniecības ziedu laiku. Tie sagadījās vienā laikā ar visu Nīderlandes ekonomisko uzplaukumu. Šajā laikā holandiešu jūras braucēji spēja nostiprināties pasaules tirdzniecībā, kas garantēja naudas ieplūšanu Nīderlandes kasē. Tā valstī parādījās iespējas iegūt naudu un investēt to attīstībā. Viena no investīciju vidēm bija arī tulpes.
Labu, augstvērtīgu tulpju sīpolu izaudzēšanai bija nepieciešami vairāki gadi. Tāpēc sākotnēji tulpju audzēšana bija augstu profesionāļu arods. Bet vairāki tulpju vīrusa viļņi un apsēstība ar vieglu peļņu padarīja tulpju audzēšanu par teju vai nacionālo hobiju. Tāpēc, tuvojoties 1637. gadam, tulpju sīpolu tirgū bija pārpārēm. Tāpat kā sīpolu uzpircēju.

Lai ekonomiskais burbulis kļūtu par burbuli, tam sevī jāietver kāda prece vai pakalpojums, kas ātri zaudē vērtību. Tulpju cenas bija sasniegušas kosmiskus apmērus, jo par 40 ideāliem un augstvērtīgiem tulpju sīpoliem uzpircēji bija gatavi maksāt desmit reizes vairāk, nekā maksā tonna sviesta. Izsakoties vienkāršāk, prasmīgs strādnieks gada laikā nopelnītu naudu varbūt tikai vienam tulpes sīpolam. Šādā situācijā ir skaidrs, ka agri vai vēlu, bet tulpju cenām būtu jāsamazinās.

Un tas arī notika 1637. gada 3. februārī. Nav saglabājušies ticami ekonomiskie dati, taču no dažādiem literatūras darbiem iegūts secinājums, ka cenas sīpoliem samazinājās dramatiski. Divu, trīs mēnešu laikā sīpolu cenas saruka divsimt kārtīgi. Atsaucot atmiņā milzīgo tautas apsēstību ar tulpju audzēšanu, virkne nosacīto investoru tika atstāti bešā. Nauda sīpolos jau bija iegrūsta, bet pircēju pēkšņi nebija.

19. gadsimtā tā sauktā „tulpju mānija" kļuva plaši pazīstama skotu žurnālista un rakstnieka Čārlza Makkeja dēļ. Viņš aprakstīja tulpju māniju kā cilvēka kolektīvās apziņas vājprātu. Taču mūsdienās rodas jautājums, cik patiesas ir ziņas par iespējams pasaulē pirmo ekonomisko burbuli? Precīzu datu taču nav. Tomēr daži argumenti varētu liecināt, ka tulpju sīpolu tirgus sabrukums smagi skāra Nīderlandes ekonomiku.

Pirmkārt, sīpolus pirka pēc nākotnes līgumiem. Pircēji ar audzētājiem vienojās par sīpolu cenu jau sezonas beigās. Tātad, iestājoties sabrukumam, virkne uzpircēju bija spiesti pirkt sīpolus par ārkārtīgi augstu un neizdevīgu cenu.

Otra lieta noteikti ir 1637. gada mēris, kas plosījās Nīderlandē. Tas varēja atturēt lielas tautu masas doties pēc sīpoliem. Vēl viens arguments ir „tulpju mānijai" sekojošā Nīderlandes valdības reakcija. Tika aizliegts pilnībā izmantot noslēgto līgumu spēku, paredzot stūrī iedzītajiem uzpircējiem, ka viņi var atkāpties no līguma nosacījumiem, samaksājot 10% nolīgtās darījuma summas.

Šī tulpju burbuļa kritiķi gan norāda, ka diez vai tulpes bija tik plaša ekonomiskā iedzīvotāju aktivitāte. Sīpolu audzēšana prasīja laiku, turklāt tie jau maksāja dārgi. Tātad tikai labi pelnoši cilvēki varēja ieguldīt sīpolos. Ne jau parastais zemnieks varēja to atļauties. Tātad, burbulis skāra tikai dažas sabiedrības kārtas. Tomēr, kas dara uzmanīgu, ir tas, ka tulpju sīpoli jau 17. gadsimtā kļuva par Nīderlandes ceturto eksportētāko preci. Ietekme šo puķu sīpoliem valstī bija pietiekami liela. Ne velti pēc tulpju mānijas arī Nīderlande iekrita vairāku gadu ilgā ekonomiskā pagrimumā.