1653.gada 3.jūlijā angļu dzejnieks Semjuels Batlers izdod grāmatu, kurā piemin gadījumu, kad kāds piedzēries vīrs uzrāpjas uz baznīcas jumta. It kā no šī jumta viņu dusmās nodzen satrakots gailis. Rezultātā, vīrs apsolās nekad vairs nelietot grādīgos. It kā pēc šī gadījuma sākusies tradīcija uz baznīcu smailēm uzsēdināt gaiļa figūru.

Semjuela Batlera grāmatai „Pēc upurēšanas” noteikti nebija ne milzīga ietekme uz pasaules literatūru, ne arī milzīga nozīme reliģijas attīstībā. Cik zināms, šis dzejnieks dzīvoja 17.gadsimtā un izcēlās ar dažām grāmatām, kuras bija sava veida parodija par grieķu varoņteikām, jo rakstītas tādā pašā varonīgā noskaņā, tikai ar krietni neveiklākiem un muļķīgākiem galvenajiem varoņiem. Tāpat Batlers sarakstīja dažas vērā ņemamas lūgšanu grāmatas, turklāt viņam ir slavenāks vārda un uzvārda brālis angļu literatūrā, kurš dzīvoja 19.gadsimtā. Cik zināms, tad 17.gadsimta dzejnieks Semjuels Batlers dzīves nogalē dzīvoja diezgan lielā trūkumā, kas raisīja bažas par viņa prāta spējām, jo pēc nāves, radinieki atrada vairākus manuskriptus, kuras rakstnieks varēja pārdot, nopelnot kaut kādu naudu.

Lai kā arī būtu ar Batlera mantiskos stāvokli, viņa grāmata, kas iznāca 1653.gada 3.jūlijā ziņoja par kādu interesantu notikumu. It kā slavenajā baznīcā, kuru uzcēla tajā vietā, kur kādreiz sprediķus lasījis galvenais jūdu mācītājs Kaifa, kurš starp citu noliedza Kristu, esot uz dievnama jumta uzrāpies pārdzēries vīrs. Viņš tik ilgi mēģinājis aizķerties aiz baznīcas smailes, ka pēkšņi viņam no nekurienes uzbrucis sadusmots putns. Visu stāstu krietni dīvainu padarīja fakts, ka uzbrūkošais putns bija gailis, kurš nespēj tik augstu lidot. Tomēr brīnums vai šoks bijis tik liels, ka vīrs apsolījis nekad vairs nelietot grādīgos un solījumu arī turējis. Tāpēc par godu šim notikumam uz baznīcas torņa uzlikuši gaiļa figūru. Lai arī Izraēlā tiešām ir Svētā Pētera baznīca, kuras smaili rotā gailis, nav zināms, vai šis būtu tas pats dievnams, kuru aprakstīja Batlers. No otras puses, tam arī nav tik lielas nozīmes, jo gailis viennozīmīgi baznīcu torņus nerotā kā pateicības simbols piedzērušo vēlmei atskurbt.

Gaiļi uz baznīcu torņiem ir izplatīti daudzās valstīs. Pašiem tepat Rīgā ir vairākas baznīcas, kuru smailes rotā gaiļi. Slavenākā baznīca un slavenākais gailis noteikti ir uz Svētā Pētera baznīcas jumta. Tāpat gaiļi smailēs ir arī uz Doma, Jēkaba un Jāņa baznīcām. Īpaši var arī izcelt gaiļus uz Francijas dievnamu jumtiem. Kāds centies skaidrot, ka Francijā gailis ir arī visas valsts simbols, tomēr iemesls gaiļiem ir cits.

Kristiešiem gaiļa simbols ir Jēzus ticība, ka pēc ļaunā nāk labais un ka tumsu uzvar gaisma. Tā kā gailis ir pirmais, kurš ziņo par rīta atnākšanu, viņš ir ausmas un jaunas dienas simbols. Tāpēc arī dievnamiem uz smailēm liek gaiļus, lai apzīmētu jaunas un labākas dienas sākumu, kam pamatā ir ticība. Tikmēr Rīgas baznīcu gaiļiem bija vēl kāds ticējums. It kā velnu biedējusi gaiļa dziesma, jo tā nozīmējusi laiku, kad atkal jālien ellē. Tāpēc ar gaiļa simbolu pasargājuši dievnamus no nelabā ložņāšanas apkārt. Protams, šīs visas ir tikai versijas. Krietni aizraujošāka ir tā vēsture, kas atspoguļo gaiļu tapšanu uz smailēm. Zināms, ka pēc gaiļa pabeigšanas un uzstādīšanas galvenajam tā veidotājam jāuzkāpj gailim mugurā, jāizdzer šampanietis un jānomet no torņa tukšā glāze. Cik lauskās sašķīst glāze, tik gadu gailis tornī sēdēs. Pētera baznīcas gadījumā gan ir vairāki izņēmumi – te gailis nodedzis līdz ar visu torni vairākkārt, te galvenais gaiļa meistars sadauzījis glāzi tikai divās daļās, bet gailis tornī sēž vēl joprojām.

Ticējumu ir daudz, māņticības vēl vairāk, tomēr galvenais praktiskais pielietojums – gailis bieži ir arī vējrādītājs. Ja tā pamatne ir brīvi kustoša, tad gailis parādīs valdošo vēju. It kā Rīgā reiz bija tāds gailis, kam viens sāns bija apzeltīts, bet otrs nokrāsots melns. Kad vējš iegriezies neparocīgi kuģu nākšanai ostā, gailis rādījis pilsētniekiem melno sānu. Tad bija skaidrs, ka tirgošanās tajā dienā nebūs un diena būs slikta. Ja gailis pagrieza apzeltīto pusi, tad tūdaļ ostā būs kuģi, sāksies tirgus un pilsētnieki varēs tikt pie svešu zemju labumiem.