1955. gada 30. septembrī ASV ziņas pāršalc traģiska vēsts, autokatastrofā bojā aizgājis jaunais un talantīgais aktieris Džeims Dīns. Viņa karjera filmu industrijā bija sākusies tikai pirms 4 gadiem, bet lielā slava atnākusi tikai pirms gada. Tā izdzisa kino zvaigzne, kura pa īstam vēl nebija dzimusi.

 

Džeims Dīns šobrīd ir leģenda, lai gan varētu vēl diskutēt, vai leģendas statusam arī ir pamats. Viņš bija talantīgs aktieris, kura darbu un dzīvi satricināja karstā daba un jauneklīgā aušība. Dažādu stāstu ap un par Dīnu ir milzums. Kā jau Amerikas bulvārpresei pienākas, daļa no stāstiem saistīta ar viņa privāto dzīvi, piemēram, apspriesta tika Dīna seksualitāte, kamēr cita leģendu daļa ir saistīta ar viņa puicisko dabu. Dīns kādu laiku strādāja par kaskadieri, un profesionālie filmu kaskadieri bieži atzina, ka Dīns arī lieliski varētu pats tikt galā ar sarežģītām ainām. Viens no viņa draugiem bija kaskadieris Bills Hikmans.

Dīns kinofilmās sāka parādīties 1951. gadā. Pirmās četras filmas palika salīdzinoši maz zināmas jeb drīzāk varētu teikt, ka Dīns šajās filmās nespēlēja tādas lomas, lai kļūtu atpazīts. 1955. gadā uz ekrāniem iznāca filma „Dumpinieks bez iemesla”, kur Dīns spēlēja jaunekli ar dumpīgu raksturu – lieki teikt, daudz tēlot nevajadzēja. Šī filma bija ārkārtīgi populāra, to īpaši dievināja jaunieši. Tā vienā gadā Dīns kļuva par elku un pielūgsmes objektu.

Kur parādās filmu slava, tur arī parādās nauda. Dīns bija ļoti karstasinīgs cilvēks. It kā kādā deju pasākumā viņš gandrīz izkāvies ar puisi, kurš uzlūdza Dīna draudzeni uz deju. Tomēr lielākā kaislība Dīnam bija autosacīkstes. Viņš vēlējās ne tikai spēlēt kino lomas, viņš nopietni apsvēra iespēju kļūt par sacīkšu auto braucēju. Daži viņa draugi Dīnu iedrošināja, un viņš aizvadīja pāris veiksmīgas sacīkstes. Jau 1954. gadā Dīns piedalījās pirmajās sacensībās un iesācēju klasē uzvarēja, kamēr kopējā vērtējumā palika otrais. Nākamajās sacīkstēs Dīns kopvērtējumā palika trešais un sāka domāt, ka viņš varētu pieteikties Indianapolisas sacīkstēm. Tomēr no aktīvākas autobraucēja karjeras Dīnu atturēja filmu studija “Warner Brothers”. Viņiem bija svarīgs līgums ar Dīnu, kas nedrīkstēja tikt izgāzts muļķīgu sacīkšu dēļ. Tāpēc arī 1955. gadā Dīns salīdzinoši maz laika veltīja sacīkstēm, jo tika filmēta filma „Gigants”. Tā uz ekrāniem iznāca 1956. gadā jau pēc Dīna nāves.

30. septembrī Dīns bija ceļā Kalifornijas štatā, lai nokļūtu kārtējās sacīkstēs. Filmēšanās bija beigusies, un Dīns piedevām bija saņēmis savu jauno automašīnu – leģendāro “Porsche 550”. Izcils sacīkšu auto, kas savu īpašību dēļ vien ļāva cerēt uz labu vietu jebkurās sacīkstēs. Auto bija veidots no alumīnija, tas bija ļoti viegls un speciāli iesēdināts ļoti zemu, lai uzlabotu gaitas īpašības. Dīns bija kā apmāts ar šo automašīnu. Viņš lika uz tās uzkrāsot vārdus „Little Bastard”. Daži teica, tas tāpēc, ka Dīnu saukāja par mazo bastardu viņa dabas dēļ. Citi atkal teica, ka zīmējums bija veltījums “Warner Brothers” menedžerim, kurš aizliedza Dīnam sacensties trasē, tā teikt – paskatīsimies, kurš kuru. Ar tādu noskaņojumu 30. septembrī devās uz Salinas pilsētu.

“Porsche 550” bija lielisks auto trasē un tas bija lielisks auto, ja negribējās savu sacīkšu auto īpaši vilkt ar piekabi. Ar to drīkstēja braukt pa koplietošanas ceļiem, un tieši tāpēc Dīns pats brauca uz sacīkstēm. Ar viņu automašīnā atradās arī “Porsche” rūpnīcas mehāniķis, kurš speciāli atbrauca pie kinozvaigznes, lai palīdzētu pierast pie automašīnas. Tieši viņš ieteica Dīnam padzenāt jauno auto pa ceļiem. Kādā no krustojumiem Dīnam priekšā izgriezās cits spēkrats un vieglais alumīnija “Porsche” sašķīda pret izturīgākā “Ford” sāniem. Dīnam bija ļoti smagas traumas, kas praktiski uzreiz laupīja viņa dzīvību. „Little Bastard” izrādījās liktenīga – šoreiz pašam Dīnam. Viņš nomira ceļā uz slimnīcu 24 gadu vecumā. Hamfrijs Bogarts vēlāk izteicās, ka Dīna nāve ir vienīgais iemesls, kas ļāva viņam kļūt par leģendu. Būtu Dīns dzīvojis, viņš diez vai spētu uzturēt savu tēlu – diemžēl, grūtsirdīga Holivudas atziņa. Dīns kļuva par pirmo aktieri vēsturē, kurš Oskara balvu kā labākais aktieris saņēma pēc nāves. 1956. gadā iznākusi filma “Gigants” atnesa viņam augstāko apbalvojumu, kuru nebija kam saņemt.