1955.gada 31.augustā “General Motors” inženieris Viljams Kobs pirmo reizi izstādes laikā sabiedrībai parāda saules enerģijas vadītu automašīnu. Nieks, ka automašīna bija tikai 40 centimetrus gara, jo izstādes apmeklētāji pirmo reizi aizdomājās, ka automašīnu var uz priekšu dzīt arī Saules enerģija. Lai arī Kobs parādīja alternatīvu enerģiju iespējas automašīnu būvniecībā, tas maz ietekmēja benzīna pārņemto industriju.

Teju vai paradoksāli, ka pirmo automašīnu inženieri tās cerēja uz priekšu dzīt ar elektromotoriem, kas kļuvis par mūsdienu autobūves galveno izaicinājumu. Skaidrs, ka izšķiroša nozīme ir izmaksām, bet elektroauto šobrīd tiek uzskatīts par nākotnes risinājumu transporta nozarē.

Gluži kā ar elektrības izmantošanu, arī Saules enerģija ir viens no jājamzirdziņiem, lai samazinātu pasaules atkarību no fosilajiem degvielas veidiem. To, ka Saule spēj radīt tā dēvēto fotovoltāžas efektu pamanīja krietni pirms Viljama Koba. Tomēr šis “General Motors” inženieris blēņojās tik tālu, ka saņēma uzdevumu uztaisīt nelielu automašīnas modeli, ko uz priekšu dzītu Saules enerģija. Gatavojoties 1955.gada “General Motors” izstādei Čikāgā, Kobs uzkonstruēja nepilnus 40 centimetrus garu automašīnas modeli, kuru nosauca par “Sunmobile”. Šīs miniatūrās automašīnas jumtu klāja no selēna darināti Saules paneļi, kas uztvēra Saules enerģiju un pārvērta to elektrībā. Jaudas pievade tika nodota elektromotoram, kas savukārt uz priekšu dzina aizmugurējo piedziņas tiltu, un “Sunmobile” pārvietojās. Vienīgi tā bija pārāk maza, lai kāds varētu pamēģināt pastūrēt pirmo Saules enerģijas automašīnu. Jauda, ko šis auto saņēma, arī bija pārāk maza, lai apsvērtu modeļa palielināšanu. Labākajos mēģinājumos Kobs sasniedza 12 zirgspēku ekvivalentu jaudu, kas bija krietni par maz, lai apsvērtu “Sunmobile” tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

Tomēr šī prototipa parādīšana 1955.gada 31.augustā bija milzu sasniegums ASV autobūves industrijai. “General Motors” izstādi apmeklēja aptuveni divi miljoni cilvēku. “Sunmobile” radīja milzīgu interesi, jo lielākā daļa nebija iedomājusies, ka transporta līdzekli uz priekšu varētu dzīt kaut kas, izņemot fosilo degvielu. “General Motors” arī viedi izmantoja “Sunmobile”. Kamēr apmeklētāji aizrāvās ar sapņiem par zinātnisko fantastiku, uzņēmums aicināja iepazīties ar tā piedāvājumu dažādām industriālām tehnikas vajadzībām, ko darbinātu ar dīzeļdegvielu. ASV sabiedrība, kas bija izteikta benzīna lietotāja, aizdomājās arī par dīzeļdegvielas izmantošanu. Vienīgi gan jāpiebilst, vēl ne automašīnās ar kurām pārvietojās.

Tas, ko pirms vairāk nekā 60 gadiem parādīja Viljams Kobs, iespējams, drīzumā varētu tapt par realitāti. Zināms, ka visi lielie auto ražotāji savā nodabā strādā pie jauniem risinājumiem degvielas izmantošanā. Kamēr absolūts līderis ir elektromotori un elektroauto, mēļo, ka daži ražotāji cenšas izmantot arī Saules enerģiju. Piemēram, japāņu “Toyota” atzina jau 2009.gadā, ka strādā pie Saules paneļu integrācijas automašīnu virsbūvē, lai iegūtu papildus elektrību, kuru, piemēram, izmantot automašīnas gaisa kondicionēšanas sistēmas darbināšanai. Vai piedzīvosim automašīnas, kas pārvietosies tikai ar Saules enerģiju – diez vai.

Lai arī uz Marsa ir robots, kurš pārtiek tikai no Saules enerģijas, tā nespēj saražot tik lielu jaudu, kāda nepieciešama automašīnas ātrai pārvietošanai. Saules paneļi arī ir pietiekami dārgi un tehnoloģiski sarežģīti, lai labāk paliktu pie idejas, ka automašīnas uz priekšu dzīs elektrība, kuru saražo dažādos veidos. Tas gan nemaina domu, ka Saules paneļi jāizmanto vairāk dienvidu zemēs, kurās ir liels saulaino dienu skaits un no šīs elektrības varētu darbināt elektroauto uzlādes stacijas.