1968. gada 4. aprīlī Memfisā, ASV, tika noslepkavots melnādaino līdztiesības cīnītājs, Nobela Miera prēmijas laureāts Mārtiņš Luters Kings jaunākais. Pēc oficiālās versijas slepkavību veica rasistiski noskaņots kriminālists vienpatnis.

 

1968. gada 3. aprīlī Mārtiņš Luters Kings jaunākais – mācītājs, cilvēktiesību cīnītājs un Nobela Miera prēmijas laureāts – ieradās Memfisā, Savienoto Valstu Tenesī štatā, kur uzstājās ar uzrunu vienā no dievnamiem. Savas garās uzrunas noslēgumā Kings teica:

„Kā ikviens es gribētu nodzīvot ilgu mūžu. Ilgmūžībai ir savs svars. Bet nu man tas nerūp. Nu es vienkārši vēlos piepildīt Dieva gribu. Un viņš ir ļāvis man uzkāpt tai kalnā. Un es esmu raudzījies tālumā. Un es esmu redzējis Apsolīto zemi. Es varbūt to nesasniegšu līdz ar jums. Bet es gribu, lai šovakar jūs esat droši, ka mēs visi, mēs kā tauta, sasniegsim Apsolīto zemi! Tāpēc šovakar es esmu līksms. Nekas mani nebaida. Ne no viena es nebīstos!”

Nākamajā dienā, 1968. gada 4. aprīlī ap sešiem pievakarē, kad Kings bija iznācis uz sava viesnīcas numura balkona Memfisā, viņu sejā ķēra snaipera raidīta lode. Tā iztriecās cauri kaklam, pārraujot jūga vēnu un vairākas nozīmīgas artērijas. Stundu vēlāk Mārtiņš Luters Kings jaunākais slimnīcā mira.

Nākamais cilvēktiesību cīnītājs dzimis 1929. gadā melnādainā baptistu priestera Maikla Kinga ģimenē. Piecus gadus vēlāk Kings vecākais nolēma nomainīt savu un sava vecākā dēla vārdu par godu protestantisma pamatlicējam, un tā Maikls Kings jaunākais kļuva par Mārtiņu Luteru Kingu jaunāko. Pēc zināmas svārstīšanās viņš nolēma iet tēva pēdās un, ieguvis teoloģijas bakalaura grādu, kļuva par baptistu mācītāju Motgomerijas pilsētā Alabamas štatā. Šeit gadu vēlāk arī aizsākās viņa melnādaino amerikāņu tiesību cīnītāja ceļš, kad viņš kļuva par līderi cīņai pret melnādainos pazemojošajiem segregācijas noteikumiem sabiedriskajā transportā. Akcijas rezultātā Savienoto Valstu Augstākā tiesa lēma, ka šie noteikumi ir atceļami. Sekoja organizācijas „Dienvidu Kristīgo līderu konference” dibināšana ar mērķi nevardarbīgi cīnīties par melnādaino amerikāņu līdztiesību, akcijas kļuva arvien plašākas. Mārtiņš Luters Kings jaunākais izrādījās spožs orators, lielisks organizators un harizmātisks vadītājs, kurš spēja aizraut miljonus. Viņa pārliecības pamatā allaž palika kristīgie tuvākā mīlestības un vardarbības nolieguma principi, un viņš kļuva par vienu no izcilākajiem nevardarbīgās pilsoniskās pretošanās ideologiem 20. gadsimtā. Protams, visā viņa darbības laikā pret Kingu, viņa līdzgaitniekiem un sekotājiem tika vērsti draudi, juridiska un administratīva pretdarbība un arī fiziski uzbrukumi no rasistiski noskaņoto līdzpilsoņu puses. Kā noskaidrojās vēlāk, Kingu pastāvīgi izsekoja un pret viņu vērsa provokācijas slepenas Federālā Izmeklēšanas biroja programmas darbinieki.

Divus mēnešus pēc Mārtiņa Lutera Kinga jaunākā slepkavības britu policija Hītrovas lidostā aizturēja aizdomās turēto – četrdesmit gadus veco Džeimsu Erlu Reju, baltādaino amerikāni, agrāk vairākkārt par laupīšanām un citiem noziegumiem tiesātu recidīvistu, kurš iepriekšējā gadā bija izbēdzis no Misūri federālā cietuma. Rejs bija īrējis istabu ēkā pretī Kinga pēdējai apmešanās vietai; netālu no nozieguma vietas bija atrasta šautene un optiskais tēmeklis ar viņa pirkstu nospiedumiem. Rejs tika izdots ASV un pēc kāda laika atzinās slepkavībā. Pēc tam viņš gan savu atzīšanos mēģināja atsaukt, taču pinās argumentos un tika notiesāts uz 99 gadiem cietumā. Viņš mira ieslodzījumā 1998. gadā. Daudzi, tai skaitā Mārtiņa Lutera Kinga jaunākā ģimene, netic versijai, ka noziegumu pastrādājis rasistiski noskaņots vienpatnis, un uzskata, ka Kings gājis bojā Savienoto Valstu slepeno dienestu īstenotā atentātā.