1901. gada 4. augustā piedzimis pats slavenākais melnādainais mūziķis pasaulē, saukts par džeza karali un amerikāņu lielāko mūzikas ģēniju, Luiss Armstrongs. Lai arī viņa dzimšanas dienas datums varētu būt atšķirīgs, tas nemaina galveno, Armstrongs ir un paliek, mūzikas dvēsele.

Luiss Armstrongs oficiāli piedzima 1901. gada 4. augustā, lai gan dažos avotos minēts, ka žiperīgais mūziķis dienas gaismu ieraudzīja gadu ātrāk un kā reiz ASV neatkarības dienā, 4. jūlijā.

Luisa Armstronga dzīves stāstā viņa dzimšanas dienai gan nav lielas nozīmes. Galvenais, kur piedzima leģendārais mūziķis. Viņa šūpulis tika kārts Ņūorleānā, turpat, kur šūpuli kāra pašam džezam.

Luisa Armstronga bērnība bija sarežģīta, kā jau melnādainajiem amerikāņiem nabadzīgajos rajonos. Viņa tēvs pazuda tālēs zilajās līdz ar dēla nākšanu pasaulē, bet māte cīnījās par katru dolāru, nesmādējot nekādus darbus, tostarp, netiklus. Tāpēc arī mazajam Luisam nācās agri sākt pelnīt iztiku. Te viņš iznēsāja ogles, te pārdeva avīzes, līdz tīņa gados viņa dzīvi smagi izmainīja muļķīgs joks.

Jaunā gada svinībās Luiss izšāva no ieroča. Viņš nevienu nenogalināja un nevienu arī neievainoja, taču ierocis bija nozagts kādam policistam. Mēļoja, paša Luisa mātes klientam. Viņš saņēma pusotra gada ieslodzījumu labošanas kolonijā, kura atvēra puisim mūzikas pasauli.

Kolonijā Luiss sākumā dziedāja, bet, tie kas klausās viņa ierakstus, zina, balss mūziķim bija tāda, it kā kāds vaļā vērtu konservu kārbas. Tāpēc ātri pusi nosēdināja pie bungām, bet vēlāk iedeva pūst kornetei līdzīgu instrumentu.

Mūzika Armstrongam bija Dieva dots talants. Tā viņam padevās tik raiti, ka Armstrongs nolēma savu dzīvi veltīt mūzikai. Sākotnēji viņš spēlēja bāros un krogos, bet vēlāk jau nonāca orķestros un bendos. Viņš bija tikai instrumentālists, līdz reiz, pēc kāda koncerta, klubā tika veltīta stunda skatītāju iespējām pašiem kāpt un izmēģināt spēkus dziedāšanā. Kāds no orķestra biedriem uz skatuves izstūma Luisu, un viņš nesamulsa. Nodziedāja savā manierē, pastiprinot savu uzstāšanos ar trompetes spēli. Skatītāji bija stāvā sajūsmā. Viņi dievināja šo jaunatklājumu, tāpēc orķestra vadība nolēma sākt Luisam dot solo gabalus, lai dzied un spēlē vienlaicīgi. Tā no instrumentālista Armstrongs kļuva par vokālistu, kurš dažreiz kaut ko iepūš arī trompetē. Viņa panākumi un absolūtais mūzikas mīlestības starojums darīja savu, un Armstrongs atdalījās no orķestra, lai uzsāktu individuālo karjeru. Liela loma Luisa Ārmstronga karjeras attīstībā bija viņa sievai Lilianai Hardinai. Tieši viņa iedrošināja vīru sākt solo karjeru un doties uz Ņujorku.

It kā šķiet neloģiski: ar tādu balsi kā Luisam Armstrongam un dziedāt solo. Taču ne velti viņu sauc par mūzikas dvēseli. Ar tādu prieku, enerģiju un pilnīgu atdošanos mūzikai var tikai cilvēks, kurš pats iemieso mūzikas būtību. Armstronga radītie šedevri ieņēma visaugstākās vietas mūzikas aptaujās un izkonkurēja pat Bītlus. Kas bija vēl jo interesantāk, izrādījās, džezu mīlēja arī ārpus ASV. Tā Luiss Armstrongs viesojās Eiropā, apspriesta tika viņa ierašanās PSRS, bet ASV Valsts departaments dziedātājam piešķīra džeza goda pārstāvja titulu.

Diemžēl, bet visam reiz pienāk beigas. Kā dziesmai, tā arī cilvēka dzīvei. Luiss Armstrongs nomira 70 gadu vecumā Ņujorkā. Viņš vēl līdz pēdējiem saviem mūža gadiem koncertēja. Pats staigāja ar grūtībām, uz skatuves viņam palīdzēja uzkāpt, bet tiklīdz viņš bija ticis augšā, tā palīdzību vairs nevajadzēja. Armstrongs atkal bija tāds kā allaž, šarmants, platu smaidu un enerģiskas mūzikas pārbagāts.