1886. gada 4. jūlijā Arizonā notiek pirmās rodeo sacensības. Kovboji no tuvējas un attālākas apkārtnes mērojas spēkiem sacensībās, kurās jāsavalda trakojoši liellopi. Pastāv vairākas versijas, kad īsti notika pirmās sacensības, jo skaidrs, ka neoficiāli tās notika krietni pirms Arizonas notikumiem.


Rodeo ir sacensības, kas populāras ASV, Kanādā, Meksikā, Jaunzēlandē un Austrālijā. Iemesls, kāpēc tās ir tik zināmas tieši šajās valstīs, saistāms ar liellopu audzēšanu un to ganiem – kovbojiem. Vārds rodeo cēlies no spāņu valodas, kurā tas nozīmē liellopa sagūstīšanu, sasiešanu – tāpēc arī viena no rodeo pamatdisciplīnām ir laso mešana. Tomēr iemesls, kāpēc rodeo kļuva populārs, bija meksikāņu un amerikāņu kovboji, kas tuksnešainajās provincēs sāka sacensties, lai redzētu viens otra prasmes. Nedēļām ilgi kovboji varēja klīst pa prērijām, līdz nonākt kādā pilsētiņā. Viņu interese par jaunām prasmēm bija tikai saprotama, tāpat kā saprotama bija viņu vēlme sarīkot sev svētkus. Un rodeo lielā mērā ir svētki, vismaz tām provincēm, kurās tie notiek.

Par pirmo rodeo sacensību vietu uzskata Preskotu Arizonā. Tieši šajā pilsētā 1886. gada 4. jūlijā notikušas kovboju sacensības, kas nosauktas par rodeo. Lai gan, taisnības labad jāsaka, atsevišķos avotos tiek minēts arī 1888. gads vai pat sacensības, kas notikušas pirms 10, 20 vai pat 30 gadiem agrāk. Skaidrs, ka neoficiālā veidā rodeo eksistēja krietni agrāk. Un tieši tādā pusoficiālā veidā rodeo sacensības eksistēja līdz 1929. gadam, kad tās sāka sistematizēt. Tieši 1929. gadā izveidoja rodeo asociāciju un noteica vienotus noteikumus. Sacensības iekļauj vairākas disciplīnas, piemēram, laso mešana, trases veikšana apkārt mucām uz laiku zirga mugurā, mēģinājumi jāt ar apsedlotiem un neapsedlotiem zirgiem, lai gan protams kroņa disciplīna ir mēģinājums maksimāli ilgi noturēties trakojoša buļļa vai neiejāta zirga mugurā. Tieši šīs sacensības izceļas ar vislielāko interesi un vislielāko bīstamību. Nereti gadās, ka tieši šajā sacensību paveidā tiek gūtas smagas traumas, jo trakojošs bullis nav drošākais dzīvnieks, kura mugurā censties sēdēt.

20. gadsimta 70. gados rodeo piedzīvoja savu uzplaukumu. Sacensības kļuva ārkārtīgi populāras, iespējams, televīzijas dēļ, bet, iespējams, arī sabiedrības noskaņojuma dēļ. Parādījās vēlme sekot savām kovboju tradīcijām, piemēram, Kanādas province Alberta pat ir izteikusi vēlmi, lai rodeo kļūtu par tās nacionālo sporta veidu. Bet jauni cilvēki izvēlējās rodeo kā savu spēku pārbaudes pasākumu. Jo rodeo prasa milzīgu fizisku spēku un veiklību. Turklāt, kas interesanti, pēdējas desmitgadēs rodeo piesaista sportistus, kam ar dzīvi laukos zirga mugurā nav nekāda sakara. Ir izveidojusies profesionāļu kārta, kura dzīvo pilsētās un rodeo trenējas tikai kā sporta veidam.

Bet atgriežoties pagātnē, jāizceļ slavenākie rodeo meistari, kas piedzīvoja savu lielāko slavu, pulcējot līdzjutējus tieši ar savu uzstāšanos rodeo arēnā. Viennozīmīgi slavenākais vīrietis rodeo ir Viljams Frederiks Kodijs, kurš labāk zināms kā Bufalo Bils. Viņš bija ne tikai prasmīgs jājējs, bet arī lielisks šovmenis, kurš izveidoja pats savu šovu. Bet rodeo neiztiek arī bez sievietēm. Piemēram, par vienu no slavenākajām min Annu Oukliju, kura arī dzīvoja 19. gadsimtā. Lai arī Anna Ouklija bija vairāk precīza šāvēja, viņa tāpat pievērsa uzmanību rodeo sacensībām. Tās ir tik atpazīstamas, ka nav nekāds brīnums, Teksasā rodeo ir īpašs sporta veids.