1845.gada 4.jūlijā amerikāņu rakstnieks Henrijs Deivids Toro pārvācas uz mežu. Viņš ir nolēmis atteikties no jebkādas sociālās dzīves, lai atgrieztos pie domas tīrības un prāta skaidrības. Toro mežā nodzīvoja divus gadus, divus mēnešus un divas dienas, lai pēc tam sarakstītu grāmatu, kas kļūst par dīvaina paveida iedvesmu anarhistiem. Toro pats kļuva par valsts varas kritiķi, bet ne noliedzēju.

Henrijs Deivids Toro bija interesanta personība ASV rakstniecības vēsturē. Pietiekami apdāvināts, lai par viņu runātu kā par daudzsološu dzejnieku, bet pietiekami savdabīgs, lai no viņa turētos pa gabalu dažu radikālu uzskatu dēļ. Viņa uzskatiem gan bija nosacīta saistība ar ģimenes vēsturi, jo Toro vectēvs bija pirmais studentu streika rīkotājs ASV. Tieši apziņa, ka, turoties pie spēcīga viedokļa, ir iespējams panākt pārmaiņas ar nelokāmu rīcību. Tā piemēram, Toro studēja Hārvardā, bet atteicās maksāt piecus dolārus par diplomu, jo uzskatīja to par nepieņemamu. Pēc studiju beigām Hārvarda universitāte piedāvāja iegūt papildus izglītības apliecinājumu, apmaiņā pret naudu. Toro uzrakstīja, ka katrai aitai ir tiesības paturēt savu vilnu, tāpēc viņš savus ietaupījumus universitātei neatdeva.

Pēc studijām Toro atgriezās dzimtajā pilsētā un kopā ar brāli atvēra gramatikas skolu vispārējai izglītībai. Konkordas pilsētā viņš iepazinās ar Ralfu Valdo Emersonu, cilvēku, kurš bija viens no transcendentālisma idejas aizsācējiem ASV. Emersons bija vecāks par Toro un uzņēmās tādu kā aizgādību pār topošo dzejnieku. Emersons arī bija labi atzīts esejists un filozofs, tāpēc abu draudzība balstījās lielākoties uz intelektuālu savstarpēju izziņu. No Emersona Toro pārņēma transcendentālisma ideju, kurā Emersons vairāk iemiesoja individuālos centienos atbrīvoties no sabiedrības spiediena un tradīciju jūga. Lielā mērā šī ideja noveda arī pie valsts atsevišķu funkciju apšaubīšanas, jo valsts 19.gadsimtā ļoti lielā mērā ietekmēja indivīda ikdienu.

Ar Emersonu topošais vientuļnieks pavadīja ļoti daudz laika kopā. Tā kā Toro savas ģimenes nebija, tad Emersona ģimene lielā mērā kļuva arī par viņa ģimeni. Tieši uz Emersonam piederošās zemes Toro uzcēla savu nelielo būdu mežā, uz kuru viņš pārvācās 1845.gada 4.jūlijā. Iedvesma pārvākties uz mežu Toro nāca no jau pieminētā Emersona, kurš izteicās, ka dažkārt meklē domu spēku ilgstošos pārgājienos pa mežu. Toro nolēma atteikties no kaitinošās sabiedrības intereses par indivīda ikdienu, ka pieņēma lēmumu iztikt vispār bez sabiedrības.

Toro dzīve mežā nebija kaut kāds bagātnieku atbalstīts eksperiments. Viņam nebija nekādu līdzekļu, tāpēc viņš bija apņēmies izdzīvot mežā tikai paša spēkiem. Tas viņam izdevās aptuveni gadu, kad mežā viņu uzmeklēja vietējais nodokļu parādu piedzinējs. Tā kā Toro nebija nekādu ieņēmumu, viņš nesaprata nodokļu inspektora interesi par sevi. Pēc kaismīgas sarunas par nodokļu bezjēdzību, Toro nonāca cietumā. Viņš kamerā nosēdēja tikai dienu, jo laikam kāda tante samaksāja viņam aprēķināto nodokļa parādu. Tad Toro varēja atgriezties savā meža būdā, kur viņš nodzīvoja vēl vienu gadu. Tikai Emersona lūgums atgriezties civilizācijā, lai palīdzētu viņa ģimenei, mainīja Toro domas par savu nākotni mežā. Viņš atgriezās sabiedrībā un kļuva par iedvesmas avotu dažiem anarhistiem.

Toro nosacītais eksperiments nepalika nepamanīts. 1854.gadā viņš izdeva grāmatu „Dzīve mežā”, kas kļuva pietiekami populāra ASV. Daudzi atzīti kritiķi ar laiku raksturoja šo grāmatu kā īstu amerikāņu gara piemēru. Toro savu dzīvi mežā grāmatā saīsināja līdz vienam gadam, apspēlējot gadalaiku maiņu ar indivīda garīgās izaugsmes maiņu. Viņš iestājās pret savu valsti, kas sekmēja karadarbību ar Meksiku un neatzina melnādaino tiesības. Savā ziņā, Toro popularitāti 20.gadsimta sekmēja tieši melnādaino amerikāņu cīņa par savām tiesībām. Savukārt anarhistiem Toro patika, jo viņš kritizēja sava laika ASV valdību. Tomēr Toro nekad nebija varas noliedzējs, viņš uzsvēra, ka esošā vara ir labākā iespējamā, taču tas nenozīmē, ka to nevar uzlabot. Toro kategoriski iestājās pret vardarbīgu pretošanos, kas padarīja viņu par vienu no pirmajiem nevardarbīgās pretošanās idejas autoriem ASV. Bet dzīve mežā lika viņam arī vairāk runāt par dabas trauslumu un savā ziņā kļūt par dabas tiesību aizstāvi, lai gan, protams, par dabas tiesībām kā jēdzienu 19.gadsimtā ASV neviens diži nedomāja. Gribot, negribot, Toro tika asociēts arī ar šādu jēdzienu, ko nosauca par zaļo anarhismu.