1904. gada 5. februārī Kubas galvaspilsētā Havanā tiek nolaists ASV karogs un tā vietā uzvilktas neatkarīgās Kubas Republikas karoga krāsas. Ir beigušies 6 gadus ilgusī ASV okupācija, lai nodrošinātu Kubas pāreju no spāņu varas uz pilnību neatkarību.

Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā Kuba nonāca spāņu konkistadoru varā. Viņi pārvaldīja Kubas salā vairāk nekā 400 gadu, attīstot tur vērtīgas plantācijas un ievedot tajā arī diezgan lielu vergu skaitu. Taču, jo tuvāk nāca 19. gadsimta beigas, jo plašāk Kubā sākās nemieri. Vietējie plantatori sāka iebilst Spānijas varai, kas tika diktēta no Eiropas un pirmie cukurniedru audzētāji sāka domāt, kā pašiem nonākt salas dzīves lemšanas galvgalī.

Pirmie mēģinājumi nodibināt neatkarību Kubā sākās ap 19. gadsimta vidu. Tad plantāciju saimnieki apsolīja atbrīvot no verdzības savus strādniekus, ja vien viņi piedalīsies kaujās par Kubas neatkarību. Paralēli tam veidojās arī dažādas Kubas revolucionārās partijas, bet tās galvenokārt savu darbību koordinēja no ASV. Tieši Amerikas Savienotajām valstīm bija liela loma Kubas neatkarības nodrošināšanā, jo arī ASV ir savas intereses Karību jūrā.

ASV pārstāvji jau vairākus gadus bija centušies pierunāt Spāniju pārdot tām Kubu un vēl dažas citas spāņu teritorijas. Taču Spānija atteicās. 1898. gadā izcēlās niknas sadursmes starp Kubas atbrīvošanas spēkiem un spāņiem. Spānijas vara, protams, bija stiprāka un kubiešiem nācās ciest. Bet ASV, lai nodrošinātu amerikāņu interešu aizstāvību, lika uz Kubu nosūtīt vienu no saviem kara kuģiem. Nav vēl joprojām zināms kāpēc, taču tūlīt pēc ieiešanas ostā, kuģis nogrima. ASV prese vainoja spāņus sazvērestībā un izcēlās abu valstu karš.

Ilgi tas nevilkās, jo jau pēc trim mēnešiem ASV spēki bija uzvarējuši. Abas valstis parakstīja miera līgumu, kurā atrunāja, ka par 20 miljoniem dolāru ASV nopērk no Spānijas Puertoriko, Filipīnas un Guamu. Kuba palika neatkarīga, ar noteikumu, ka ASV okupācijas spēki paliks tur tik ilgi, kamēr kubieši paši spēs pārņemt savas valsts vadību.

1904. gada 5. februārī Kubas jaunais prezidents Tomass Palma bija gatavs uzņemties vadību pār valsti. 5. februārī, Havanas cietoksnī tika svinīgi nolaists ASV karogs un tā vietā pacelās Kubas krāsas. Kā rakstīja prese, Amerikāņu jūrnieki brauc mājās. Taču Kubas vadība ilgi mieru nodrošināt nevarēja. Jau 1908. gadā ASV okupācijas spēki atgriezās – šoreiz uz četriem gadiem.

Kamēr Kubas jaunā politiskā elite centās sarunāt sadarbību, ASV iestrādāja valsts likumos vairākus noteikumus, kas ļāva atgriezties Kubā, ja pastāv draudi tās politiskajai stabilitātei. Zinādami, cik savstarpēji ķildīgi ir kubieši, nebija nekāds brīnums, ka atkal bija jāiesaistās. Taču tas arī radīja lielu nepatiku Kubas pilsoņos. Vienā no ASV pārvaldes posmiem ļoti plaši attīstījās korupcija un nostiprinājās tie spēki, kas mācēja sarunāt sadarbību ar Vašingtonu. Tā līdz pat 30. gadiem Kubā plēsās partijas, līdz pie varas nonāca Fulhensio Batista. Sākumā kā leģitīmi vēlēts prezidents, vēlāk jau kā autoritatīvs varas uzurpators. Lai arī draudzības laikā Kubā uzplauka tūrisms un attīstījās ekonomika, pagrimums tomēr skāra reiz par diezgan attīstītu valsti uzskatīto Kubu. Tā brīvības sala nonāca līdz 50. gadu beigām, kad varu pārņēma revolucionāri, kas izvēlējās saraut saites ar ASV. Kubā nostiprinājās Fidela Kastro un Če Gevaras revolucionārais režīms.