1884. gada 6. decembrī ASV galvaspilsētā Vašingtonā tiek pabeigts pasaulē augstākais obelisks, ko sauc par Vašingtona pieminekli jeb monumentu. Tā būvniecības darbi ilga 36 gadus, pieredzēja finansējuma trūkumu, ASV Pilsoņu karu un pat anarhistu sazvērestību.

Vašingtona monuments jeb arī Vašingtona obelisks tapa kā piemiņas objekts pirmajam ASV prezidentam un brīvības cīņu varonim Džordžam Vašingtonam uz viņa simtgadi. 1832. gadā viņam būtu palikuši simts gadi. un Vašingtonas iedzīvotāji šī iemesla dēļ sāka organizēt ziedojumu vākšanu pieminekļa būvēšanai. Dažu gadu laikā šī biedrība savāca 28 tūkstošus dolāru, kas pie mūsdienu valūtas kursa būtu ap 700 tūkstošiem, tāpēc jau 1836. gadā tika izsludināts skiču konkurss. Par labāko variantu pieminekļa komisija atzina arhitekta Roberta Milla ideju veidot Vašingtona piemiņai milzīgu obelisku. Sākotnēji bija domāts, ka tā pakāji rotās milzīga kolonāde, uz kuras atrastos Vašingtona statuja, kas brauc kaujas ratos. Savukārt kolonādē atrastos pieminekļi 30 spožākajiem neatkarības cīņu varoņiem. Organizācijai, kas vāca ziedojumus, šī ideja patika, un viņi nodeva tiesības veikt projektu tieši Robertam Millam.

Kad tapa skaidras izmaksas, tad gan Vašingtona monumenta izveidošanas komisijai projekts sāka nepatikt. Kopā ar kolonādi projekts izmaksātu miljonu dolāru jeb 21 miljonu mūsdienu naudā. Lai neapturētu jau tā ieilgušos darbus, komisija nolēma ļaut sākt obeliska būvi, paturot prātā domu par kolonādes būvniecību vēlāk. Taču, kā zināms, kolonādi tā arī nekad neuzbūvēja. Tāpēc arī obelisks ir kļuvis par Vašingtona pieminekli starp Balto namu un Kapitoliju.

1884. gada 6. decembrī piemineklis beidzot tika pabeigts. Tā lielā svinīgā atklāšana notika nākamā gada februārī. Tomēr to aptumšoja arī dažādi skandāli. Lielākais no tiem ir anarhistu kustības slēptais motīvs sabotēt pieminekļa celtniecību. Antikatoļu un antiīru līga slepus sāka izpirkt tiesības uz Vašingtona monumenta izveidošanas komisijas kontrolpaketi. Tā kā ASV viss bija kapitalizējams, tad organizācija ar tik ievērojamu budžetu bija izpērkama. Anarhisti loloja cerību sabotēt obeliska būvniecību. Piemēram Romas pāvests bija ziedojis prāvu naudas summu pieminekļa būvniecībai, pretim saņemot goda plāksni uz pieminekļa. Šo plāksni anarhisti nozaga un tā arī nekad atpakaļ neatdeva. Kad tapa zināms, ka šī organizācija sāk ietekmēt komisijas lēmumus, ASV valdība atsauca savu daļu finansējuma no obeliska budžeta. Tikai tad, kad no organizācijas ietekmes izdevās atbrīvot pašu komisiju, valdība atkal bija gatava ieguldīt naudu pieminekļa celtniecībā. Savukārt pilsoņu karš, kas paralizēja obeliska būvniecību, atstāja uz tā arī redzamas pēdas. Obeliskam ir atšķirīgs marmora krāsojums, jo kādā brīdī tā celtniecību apturēja. Kad darbus atjaunoja, tad jau izmantot sāka cita veida marmoru, un tāpēc aptuveni 46 metru augstumā ir redzama citāda obeliska nokrāsa.

Kad obelisku atklāja, tas kļuva par augstāko celtni pasaulē. No šī troņa to gāza Parīzes Eifeļa tornis, tomēr arī mūsdienās Vašingtona obelisks ir saglabājis kādu rekordu – tas ir augstākais obelisks, kāds jebkad uzcelts. Tā augstums ir 169 metri, un uz tā virsotni var nokļūt - vai nu uzkāpjot pa vairāk nekā 800 pakāpieniem, vai arī uzbraucot augšā ar liftu. No obeliska piramīdas virsotnes paveras skats uz visām četrām debess pusēm, dodot iespēju raudzīties uz lielu daļu Vašingtonas. Atklāšanas dienā pie tā sapulcējās aptuveni 800 cilvēku, bet atklāšanas procedūru vadīja izteikti amerikāniskā stilā. Uzrunas teica politiķi, ziedojumu vācēju biedrības vadība, to iesvētīja mācītājs un pagodināja arī armijas virsnieki. Savukārt pēdējās dienas prezidenta amatā esošais Česters Arturs izteica epohālos vārdus, ka mūžu mūžos, piemineklis ir veltījums Džordžam Vašingtonam, lai godinātu viņa piemiņu un varonību visu ASV vārdā.