969.gada 6.jūlijā Ēģiptē tiek dibināta jauna pilsēta. Valstī, kurā lielu daļu teritorijas klāj tuksnesis, tiek izveidota mūsdienu galvaspilsēta Kaira. Valstī varu pārņēmušie arābi fatimīdi nolemj izveidot jaunu cietoksni Nīlas krastā, kas kļūst par visas valsts galvaspilsētu. Arī mūsdienās Kaira ir viena no lielākajām Tuvo Austrumu pilsētām.


Kairu sākotnēji nemaz nebija domāts saukt šādā vārdā, jo fatimīdi, kas bija šiītu musulmaņi un iebruka Ēģiptē no arābu zemēm, to vēlējās nosaukt pilsētas uzvarētājas vārdā. Fatimīdu dinastijai izdevās lieliski karagājieni pret apkārtējām pilsētām, tāpēc kopējais pacēlums bija tik liels, ka viņi nolēma savu jauno citadeli nosaukt neiekarojamās vārdā. Tomēr plānus izjauca kuriozs atgadījums, kas šausmās iedzina jaunās pilsētas plānotājus. Zināms, ka arābi bija lieliski astronomi. Tāpēc jaunās pilsētas celtniecībā nolēma izmantot planētu stāvokli, kam vajadzēja radīt visus priekšnoteikumus lieliskas pilsētas būvniecībai. Kuriozs šos plānus izjauca pilnībā.

Nīla vienmēr ir bijusi ne tikai Ēģiptes, bet visa reģiona bagātības avots. Nīlas pārplūšana un auglīgās dūņas nodrošināja Ēģipti ar pārtiku. Savukārt upes varenais plūdums nodrošināja pilsētām izaugsmi, jo visa tirdzniecība gāja caur Ēģipti. Tāpēc arī fatimīdi nolēma būvēt jaunu pilsētu netālu no vecās galvaspilsētas, pašā Nīlas deltā. Fatimīdu vadonis Džavārs al-Sikili lika uz deltu atvest tūkstošiem strādnieku, kuriem būs jārok jaunās pislētas-nocietinājuma pamati. Pa cietokšņa perimetru sadzina stabus un novilka auklu. Lai strādnieki zinātu, kad sākt rakšanas darbus, pie auklas sakāra nelielus zvaniņus. Bija domāts, ka tiklīdz astrologi novēros vajadzīgo kosmisko objektu stāvokli, tā tiks dota komanda sākt rakšanu, paraustot auklas. Uzdevums bija sākt pilsētas celtniecību brīdī, kas it kā ir pareizākais no pilsētas aizsardzības viedokļa, lai pilsētu arī varētu nosaukt par Al-Mansuri, kas nozīmētu neuzvaramā vai neieņemamā pilsēta.

Kuriozs, kas atgadījās pilsētas celtniecības laikā, bija pavisam vienkāršs. Tūkstošiem strādnieku gaidīja vajadzīgo signālu pie simtiem metru garām auklām uz kurām sakārti zvaniņi. Pēkšņi kāds dzirdēja, ka zvaniņi sākuši zvanīt. Strādnieku vadītāji sāka dzīt savus padotos pie lāpstām un rakt tranšejas. Vienīgie, kas šausmās iekliedzās bija astrologi. Topošā Al-Mansuri pilsēta sāka veidoties laikā, kad aktīvajā fāzē bija Marss. Zināms, ka no visiem sengrieķu un romiešu mītiem, Marss kā planēta apzīmēja karu. Plāns bija pilnībā izgāzies – pilsēta, kura bija jātop kā spēcīgai citadelei, pēc astrologu domām tapa kā spēcīga citu iekarotāja. Kuriozs bija tāds, ka visu lielo plānošana sabojāja kāds putns. Tas nosēdies uz novilktās virves un izraisīja šūpošanos, kas savukārt iezvanīja zvaniņus. Savukārt, kad tūkstošiem strādnieku ķērās pie darba, pat visstiprākais astrologs nebija spējīgs pūli apturēt.

Tā Al-Mansuri vārda vietā pilsēta ieguva atvasinājumu no vārda Al-Kahir. Tā apzīmēja Marsu un iekarojumus. Tāpēc arī mūsdienās šo pilsētu sauc par Kairu. Astrologu bažām par turku iebrukumu un nepareizo pilsētas tapšanu salīdzinoši nebija pamata. Jo vairākus gadsimtus Kaira tiešām kalpoja kā neieņemams fatimīdu cietoksnis. Tomēr visām dinastijām reiz pienāk beigas un vara mainās. Pēc fatimīdiem pilsēta nonāca sultāna Saladīna rokās, vēlāk to ieņēma mameluki, ottomaņi, franči un angļi. Kas gan laika gaitā nav mainījies, Kaira ir viena no ietekmīgākajām reģiona pilsētām. Skaitot kopā ar visu aglomerāciju, tajā dzīvo ap 25 miljoniem cilvēku. Savukārt, politiskie notikumi Kairā ietekmē visa reģiona politisko stabilitāti. Par piemēru varam ņemt gan 1952.gada Ēģiptes revolūciju, kas noveda pie diktatoriem līdzīgu prezidentu nākšanas pie varas, gan arī Arābu pavasari, kas ar īpaši lielu politisko mainību izpaudās tieši Ēģiptē. Kaira toties stāv kā stāvējusi dižās upes Nīlas krastos.