1253. gada 6. jūlijā Romas pāvesta vārdā Lietuvā tiek kronēts pirmais un pēdējais īstais Lietuvas karalis Mindaugs. Viņš ne tikai bija apvienojis lietuviešu zemes, viņš arī bija izkāvies ar Livonijas ordeni, lai pieņemtu katoļticību un nodibinātu savu valsti. Tieši šī notikuma dēļ Lietuvā 6.jūlijs ir brīvdiena, kad svin valstiskuma dienu.

Lietuvas karalis Mindaugs ir ļoti svarīga un arī diezgan mīklaina personība. Ne velti, jo šis Lietuvas dižkungs dzīvoja 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā, kas Eiropā, īpaši jau Baltijas jūras apkaimē, bija tumši laiki. Pieņemts uzskatīt, ka Mindaugs cēlies no ietekmīgiem Polockas kņaziem, vai arī, ka viņa dinastija ienākusi Austrumeiropā vēl ar romiešu augstmaņiem, kas nozīmē, ka Mindaugs varētu būt saistīts arī ar Romas kultūru. Livonijas hronikās minēts, ka Mindauga tēvs ir viens no ietekmīgākajiem lietuviešiem - Daugeruts. Vīrs, kurš centās panākt vienošanos ar Novgorodas kņaziem pret vāciešu ietekmi Baltijā. Taču atceļā no Novgorodas Mindauga tēvs tika sagūstīts un gāja bojā. Tāpēc arī viņa dēls stājās tēva vietā ar visām unikālajām tiesībām pārņemt viņa varu Lietuvā. Savukārt Mindauga vārds dažu vēsturnieku skaidrojumā ir ieguvis diždomātāja slavu. Jo lietuviski 'mintis' ir doma, bet 'daug' nozīmē daudz. Tātad Mindaugs ir tāds cilvēks, kas daudz domā. Protams, kaimiņu zemēs viņu pazina ne tik daudz kā Mindaugu, bet arī kā Mendolfu, Mindovu vai Mendogu.

Rakstiskajās hronikās Mindauga vārds pirmo reizi parādās ap 1219. gadu, tas ir viens no četriem Lietuvas kungiem, kurš parakstīja pamieru kariem lietuviešu zemēs. Taču Mindauga skats ir vairāk vērsts uz sadarbību ar slāvu valdniekiem, lai izspiestu Baltijā ienākušos vācu bruņiniekus. Piemēram ar Livonijas ordeni Mindaugs karoja vairākkārt. Sapratis, ka ilgstošās cīņas nenes cerētos augļus, Mindaugs nolēma mainīt taktiku. Viņš pieņēma kristietību un kļuva par Lietuvas oficiāli atzīto karali.

1251. gadā Mindaugs ar sievu pieņem Romas katoļticību. Līdz ar šo soli pāvests atzīst Lietuvas katoļu valsti un Mindauga tiesības uz nedalītu varu. Tieši tāpēc arī pēc diviem gadiem, 1253. gada 6. jūlijā, Mindaugs tiek kronēts par Lietuvas karali. Vēsturnieki gan strīdas, kurā pilsētā kronēšana notika. Daži uzskata, ka tā būtu Baltkrievijā esošā pilsētiņa Novogrudka, kamēr citi min pirmo Lietuvas galvaspilsētu Kernave.

Pāriešana katoļticībā gan nenozīmēja Mindauga atteikšanos no saviem nodomiem pastāvīgi valdīt savās zemēs. Piemēram, Zelta ordas uzbrukumi un agresīvā politika lika kašķēties ar Novgorodas valdniekiem, bet Žemaišu uzbrukumi Livonijas ordenim kļuva tik atklāti, ka Mindaugs spiests, vai pat daļēji pats to gribot, atteicās no kristietības un uzsāka cīņu pret vāciešiem Baltijas zemēs. 1260. gadā Žemaiši bez Mindauga atbalsta sakauj livoniešu un teitoņu apvienotos spēkus kaujā pie Durbes. Tieši pagānu valdnieka pārvaldītie Žemaiši iedzen ķīli Mindauga varas balstos. Tieši tāpēc 1261. gadā viņš oficiāli atsakās no savas kristīšanas un metas cīņā ar kristiešu ordeņiem.

Diemžēl, bet Lietuvas pirmā karaļa valdīšana nav ļoti ilga. 10 gadus pēc kronēšanas, Mindaugs iet bojā. Sazvērestības rezultātā viņš tiek nogalināts kopā ar diviem saviem dēliem. Dinastijai tiek iecirsta milzīga brūce. Vecākais dēls paglābjas no nāves, bet atsakās no troņa un pāriet pareizticībā. Žemaitijas kņazi pārņem varu, bet arī viņu mūžs nav ilgs, Mindauga atbalstītāji nogalina arī viņus. Tā sākas jukas, kas maksā Lietuvai savu patstāvību.

Taču atskatoties vēsturē, Lietuva ir pati veiksmīgākā valstiņa no Baltijas. Tā allaž ir bijusi agresīva un nepakļāvīga. Padomju Savienības pēdējos gados lietuviešu vēsturnieki aplēsa, ka 6. jūlijs varētu būt Mindauga kronēšanas datums, tāpēc kopš 1991. gada 6. jūliju Lietuvā svin kā karaļa Mindauga dienu jeb valstiskuma svētkus. 1253. gada 6. jūlijs ir pirmā reize, kad Lietuva varēja runāt par savu neatkarību un, godinot šo vēstures posmu, Lietuva 6.jūlijā piemin savu vēsturi ar festivāliem, svētkiem un gadatirgiem, īpaši jau pirmās galvaspilsētas Kernaves pakalnos.