Mildreda Gillersa, pazīstama arī kā „Ass Sallija”, bija amerikāniete, kura visu kara laiku strādāja kā nacistu propagandas radiobalss Reiha Radiofonā. Viņas pēdējā pārraide izskanēja 1945. gada 6. maijā.

 

"Te runā Berlīne. Berlīne uzrunā amerikāņu mātes, sievas un mīļotās. Un, es gribētu teikt: meitenes, kad runā Berlīne, ir vērts ieklausīties!" Šādiem un līdzīgiem sirsnīgiem vārdiem 2. pasaules kara laikā savus klausītājus vai ik dienas uzrunāja Vācu Reiha radiofona balss Mildreda Gillersa. Viņa pauda līdzjūtību mājās palikušajām amerikānietēm par to, ka viņu dēli, vīri un mīļotie spiesti cīnīties un mirt šai karā, kas nemaz nav amerikāņu interesēs. Prezidents Rūzvelts, viņa nepagura atkārtot, ievilcis Savienotās Valstis šai slaktiņā, kalpojot viltīgo britu un, protams, žīdu mērķiem. Viņa vērsās arī pie amerikāņu karavīriem, stāstot gan par to, cik neuzvarama ir Lielvācijas armija, gan par to, ka vācu gūstā amerikāņiem nemaz tik slikti neklājas. Mildredas Gillersas klausītāji frontes otrā pusē deva viņai vairākas iesaukas, taču visnoturīgākā izrādījās "Axis Sally" - "Ass Sallija".

Mildreda Elizabete Gillersa piedzima 1900. gadā lielākajā Menas štata pilsētā Portlendā. Jaunībā lolotās cerības uz spožu aktrises karjeru neīstenojās, un pēc vairākiem likteņa pavērsieniem viņa nonāca Eiropā. Šķita, ka šeit viņas dzīvē beidzot pienākusi sengaidītā augšupeja: 1934. gadā Mildreda vispirms kļuva par angļu valodas pasniedzēju slavenās Berlica valodu skolas Berlīnes filiālē, bet 1940. gadā viņu pieņēma par diktori Berlīnes Radiofona Savienoto Valstu nodaļā. Lielbritānija tobrīd jau karoja pret Vāciju, taču Mildredas Gillersas dzimtene ASV joprojām bija neitrāla valsts. Sākotnēji arī Mildredas darbam Reiha raidorganizācijā bija maz sakara ar propagandu - viņa lielāko tiesu pieteica pārraidāmos ierakstus un reizēm piedalījās ētera sarunās par dažādiem tematiem. Kad 1941. gada sākumā Savienotās Valstis ieteica saviem pilsoņiem pamest Vāciju, Mildreda atteicās - Vācijā viņai bija līgavainis un labs darbs. Par Japānas uzbrukumu Perlharborai Mildreda Gillersa uzzināja darba vietā un emociju uzplūdā pateica vairākas neglaimojošas frāzes par Vācijas uzticamo sabiedroto. Kad dažas dienas vēlāk arī Vācija pieteica karu Amerikai, šis incidents varēja draudēt pat ar koncentrācijas nometni, un Mildredai nācās rakstiski apliecināt savu uzticību Vācu reiham un tā vadonim. Viņas līgavainis tikām bija kritis Austrumu frontē, bet simpātiskajai diktorei sākās attiecības ar radiofona programmu direktoru Maksi Oto Koišvicu. Tieši viņš, veidodams Mildredas Gillersas raidījumu saturu, padarīja viņu par "Ass Salliju".

Pēdējo reizi Mildredas Gillersas balss ēterā esot izskanējusi 1945. gada 6. maijā - tikai pāris dienas pirms Vācijas kapitulācijas. Kādu laiku viņai izdevās ar pieņemtu vārdu dzīvot pēckara jucekļa pārņemtajā Berlīnē, taču galu galā viņu atrada, arestēja, pārveda uz Savienotajām Valstīm un tiesāja. Paradoksāli, taču par vienīgo pierādīto epizodi apsūdzībā valsts nodevībā kļuva dalība raidlugā: jau pieminētā Makša Koišvica darbā "Vision of Invasion" - "Vīzija par invāziju". Raidlugu pārraidīja 1944. gada maijā, neilgi pirms sabiedroto vēsturiskās izsēšanās Normandijā, un tās mērķis bija graut amerikāņu morāli, iebiedējot ar gaidāmajiem upuriem. Kas attiecas uz pārējo - piemēram, prezidenta Rūzvelta kritiku, - aizstāvjiem izdevās pierādīt, ka tie ir viedokļi, kādi nereti tiek publiski pausti arī Savienotajās Valstīs. Sods tomēr bija diezgan bargs - vismaz desmit gadi cietumā. Mildredu Gillersu atbrīvoja 1961. gadā, un atlikušos 27 sava mūža gadus viņa pavadīja kā mūzikas un svešvalodu skolotāja kādā Kalambusas pilsētas katoļu meiteņu skolā.