903. gada 7.decembrī pasaulē nācis viens no dižākajiem arābu astronomiem Abdulrahmans As-Sufi. Irānā dzīvojošais zvaigžņu pētnieks nodarbojās ar grieķu astronomu darbu tulkošanu, kā rezultātā sastādīja pats savas zvaigžņu kartes. Viņa viens no lielākajiem panākumiem bija Andromedas miglāja aprakstīšana teju septiņus gadsimtus pirms to reāli kāds ieraudzīja teleskopā.

 

Abdurahmans As-Sufi piedzima 903. gadā. Ziņu par viņa bērnību praktiski nav, zināms tikai, ka viņš piedzima mūsdienu Irānas galvaspilsētas Teherānas tuvumā, pilsētā Rējā. Kā attīstījās viņa dzīve līdz astronomijai, arī praktiski nav zināms, taču zināms, ka viņš bija paguvis iemācīties grieķu valodu. It kā kādu laiku Abdurahmans As-Sufi pavadījis Aleksandrijā, kur lielajā bibliotēkā tulkojis grieķu astronomu darbus arābu valodā. Tulkojumus viņš paņēmis sev līdzi uz Irānu, kur apmetās uz dzīvi sava līdzgaitnieka, iespējams, drauga vai vienkārši aizbildņa Abdula ad-Daula galmā. Tieši Abdula al-Dauls ir lielākais Abdurahmana As-Sufi atbalstītājs, jo savā valstī uzdod viņam organizēt astronomu un matemātiķu darba grupu, lai aprakstītu zvaigznes.

Sākotnējo izpratni par astronomiju Abdurahmans As-Sufi aizguva no grieķu astronomiem un matemātiķiem. Lielākoties viņš iedvesmojās no Klaudija Ptolemaja darbiem. Tomēr Abdurahmans As-Sufi ievērojami papildināja Klaudija Ptolemaja novēroto. Klaudijs Ptolemajs bija īpašs ar to, ka bija teju vienīgais avots, kas deva ieskatu senās pasaules izpratnē par zvaigžņu novietojumu. Turklāt, pretēji tiešām seno laiku domātājiem, Klaudijs Ptolemajs sāka izmantot matemātiku kā metodi zvaigžņu novietojuma rēķināšanai. Grieķu zinātnieki līdz tam izmantoja ģeometriju, kas bija krietni neprecīzāka, jo pieļāva lielākas kļūdas. Piemēram, tieši atrašanās tuvāk ekvatoram ļāva Abdurahmanam As-Sufi novērot kaut ko tādu, ko vēlāk novēros Fernāns Magelāns, kad kuģos apkārt pasaulei.

Lielākais darbs, ko Abdurahmans As-Sufi paveica, bija zvaigžņu karte. Protams, tā bija ne tik daudz karte, kā zvaigžņu atlants, jo Klaudija Ptolemaja darbus arābu domātājs papildināja ar jaunām zvaigznēm un jauniem vērojumiem. Viņš izskaitļoja vai novēroja 1017 zvaigznes, kuras iekļāva grāmatā ar nosaukumu „Nekustīgo zvaigžņu grāmata”. Kopumā viņš tajā aprakstīja 48 zvaigznājus. Īpaši jāpiemin, ka Abdurahmans As-Sufi novēroja vairākus jaunus miglājus, par kuru eksistenci rietumu pasaulē vēl neviens nezināja. Piemēram, viņam pirmajam izdevās redzēt Lielo Magelāna miglāju. Šis miglājs Rietumos praktiski nebija novērojams, tāpēc arī to it kā pirmais atklāja jūrasbraucējs Fernāns Magelāns, kad sava pasaules apceļojuma laikā ieraudzīja līdz šim nezināmu miglāju austrumu debesīs. Abdurahmans As-Sufi savukārt šo miglāju pamanīja, kad ceļoja pa mūsdienu Jemenu. Tomēr mērogu viņa novērojumiem sniedz tas, ka cilvēks no Zemes varēja novērot praktiski citas galaktikas ar neapbruņotu aci.

Tomēr neaptverami unikāla lieta, ko izdarīja Irānā dzīvojošais astronoms, bija Andromedas miglāja aprakstīšana. Ar teleskopu šo miglāju ieraudzīja un aprakstīja daudzus gadsimtus vēlāk. Savukārt Abdurahmans As-Sufi Andromedu redzēja un savā katalogā iezīmēja jau 964. gadā. Viņš ne tikai zīmēja paša izskaitļotās vai ieraudzītās zvaigznes un zvaigznājus, bet viņš tās attēloja divos veidos. Vienu karti As-Sufi uzzīmēja no Zemes, bet otru no kosmosa perspektīvas. Tas bija unikāls piegājiens, kas apliecināja, ka Abdurahmans As-Sufi jau 10.gadsimtā saprata atšķirīgos skatus, kurus kropļo debesu ķermeņi un cilvēka atrašanās uz tiem. To apliecināja arī viņa darbi, kas veltīti Zemes ekvatora liekuma aprēķiniem. Tā viņa mantojums būtu ilgi palicis noslēpumā tīts, ja vien ar arābu ieceļotājiem caur Spāniju tas nebūtu nonācis Eiropā. Kad debesu vērotāju rokās nonāca Abdurahmana As-Sufi grāmata, viņi varēja salāgot tos ar saviem vērojumiem. Abdurahmans As-Sufi ir viens no tiem unikālajiem piemēriem, ka zvaigžņu pētniecībā un astronomijā senie arābi bija krietni priekšā it kā attīstītajiem eiropiešiem.