1785. gada 7. janvārī francūzis Žans Pjērs Blanšārs kopā ar amerikāni Džonu Džefrīsu kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas gaisa balonā šķērso Lamanša šaurumu. Abu avantūra gandrīz cieta sakāvi, jo gaisa balons virs jūras ūdens sāka zaudēt augstumu un apkalpe atbrīvojās no visa liekā, pat no savām drēbēm.

 

Žans Pjērs Fransuā Blanšārs ir viens no zināmākajiem gaisa kuģošanas entuziastiem 18. gadsimtā. Francūži vispār bija vieni no vadošajiem entuziastiem gaisa balonu lietošanā, jo tieši brāļi Mongolfjē bija pirmie, kas veica veiksmīgu lidojumu ar gaisa balonu. Savukārt Žans Pjērs Blanšārs uzskatīja, ka arī gaisa kuģošanā jāievēro tie paši noteikumi, kas ierastajā kuģu satiksmē. Piemēram, viņš saviem gaisa baloniem tāpat konstruēja buras un pielika airus, jo uzskatīja, ka tie palīdzēs vadīt gaisa kuģi.

Blanšārs pirmo reizi pacēlās gaisā gadu pirms sava lielā sasnieguma. 1784. gadā viņš izmantoja to pašu pieminēto brāļu Mongolfjē balona konstrukciju un atrāvās no zemes Parīzē. Viņš bija tik saviļņots, ka nolēma arī turpmāk veltīt visu savu uzmanību jaunajam transporta veidam. Viņš nolēma veikt vēl pāris lidojumus, kur vienā no tiem gaisa kuģis gandrīz cieta no nevēlama viesa. Kāds traks vīrietis ieleca gaisa balona gondolā un, izrāvis zobenu, bija gatavs draudēt, lai tikai viņu paņem līdzi mākoņos. Blanšārs zināja, ka gaisa kuģis divus cilvēkus panest nespēs, bet iebrucēja nekaunība viņu nokaitināja. Viņš izrāva vienu no saviem airiem un lika lietā spēku, lai tiktu vaļā no apmātā gaisa balonu līdzjutēja.

Gaisa baloni Francijā bija tik populāri, ka sāka noteikt modi. Tā izplatījās uz Itāliju un arī Angliju. Tā kā itāļi paši jau mēģināja lidot gaisā ar balona palīdzību, Blanšārs aizceļoja uz Lielbritāniju, lai popularizētu kā sevi, tā gaisa balonu. Šajā gadījumā viņš aizceļoja ar kuģi, bet atpakaļ bija nolēmis lidot ar balonu.

Vēl 1784.gadā Blanšārs kopā ar Džonu Šeldonu mēģināja lidot ārpus Francijas. Viņi pacēlās gaisā no Londonas un arī šajā reizē Blanšāra airi un buras gandrīz pazudināja gaisa balona apkalpi. Lai arī kādi būtu sarežģījumi, Blanšārs bija kļuvis par pirmo, kurš veiksmīgi lidoja gaisa balonā ārpus Francijas, bet kā allaž šādos gadījumos, par īsto izaicinājumu uzskatīja Lamanša pievarēšanu.

1785. gada nogalē Blanšārs, gan ar jaunu kompanjonu no Amerikas Džonu Džefrīsu nolēma lidot pāri šaurumam, kas atdala Britu salas no Eiropas kontinentālās daļas. 7. janvārī, spītējot aukstajam un vējainajam laikam, abi pārgalvji metās savā lielākajā avantūrā. Lidojums ilga 2,5 stundas. Nav zināms, vai arī šajā izaicinājumā Blanšārs izmantoja savu gaisa balona vadāmības konstrukciju – buru un airus, jo lidojuma beigās, tie būtu noderējuši. Sākumā lidojums norisinājās veiksmīgi un bez nekādiem lieliem pārbaudījumiem, taču vienā brīdī, gaisa balons sāka zaudēt augstumu. Lai nodrošinātu lidojošā objekta spēju kuģot gaisā, abi vīri sāka mest ārā visu nevajadzīgo. Džefrīs bija zināms kā liels lidojuma mērījumu entuziasts. Taču šajā lidojumā visas mērierīces bija jālidina pār bortu. Gaisa balons tāpat bija pārāk smags, tāpēc abi vīri nolēma izmest arī visas liekās drēbes. Tā, knapi turēdamies gaisā, viņi sasniedza kāroto mērķi un piezemējās uz Francijas zemes. Karalis Luijs XVI abus apbalvoja par drošsirdību, bet jāpiekrīt citam laika biedru sacītajam, ka lidot gaisa balonā apakšveļā janvāra sākumā virs vēja brāzmām pārņemtas jūras jau ir drošsirdība pati par sevi. Taču tas viss ir nieks uz vēsturiskā slavas fona, jo Blanšārs ar Džefrīsu mūžīgi būs pirmie, kas gaisa balonā šķērsoja Lamanša šaurumu.