8. decembris. ASV prezidenta Rūzvelta "Negoda runa" pēc uzbrukuma Pērlhārborai

1941. gada 8. decembrī ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājas Kongresā ar runu, ko vēlāk nosauks par „Negoda runu”. Tā ir uzruna, kas ievada nepilnu stundu ilgo ārkārtas sēdi, kuras laikā ASV pasludina karu Japānas impērijai. Iepriekšējās dienas uzbrukums Pērlhārborai ir šokējis ASV sabiedrību, un tā ir gatava doties karā.

Uzbrukums Pērlhārborai ir viens no galvenajiem notikumiem ASV un Otrā pasaules kara vēsturē. Uzbrukums, kas notika 1941. gada 7. decembrī, bija pārsteigums ASV un iezīmēja pilnīgu attiecību sabrukumu starp ASV un Japānu, ko iepriekš centās glābt ASV Valsts departaments. Zaudējumi Pērlhārborā amerikāņiem bija graujoši, jo laikā, kad ASV cerēja vienoties ar Japānu par neuzbrukšanu, pretējā puse klusībā jau bija izplānojusi visa Klusā okeāna flotes iznīcināšanu.

Iemesls lielajam šokam, ko piedzīvoja ASV sabiedrībā pēc uzbrukuma Pērlhārborai, bija tās jau vairākus gadus piekoptā neuzbrukšanas ideoloģija. Jau pēc Pirmā pasaules kara amerikāņi pat visaugstākajā politiskajā līmenī uzskatīja, ka labāk lielos konfliktos neiesaistīties. Piemēram, tikai gadu pirms uzbrukuma Pērlā, amerikāņu sabiedrība kategoriski noraidīja jebkādas iespējas iesaistīties karā Eiropā. Pat Francijas okupācija neatsaucās uz sabiedriskās domas aptaujām, lai izmainītu šo viedokli. Amerikāņi lieliski saprata, ka nav jāriskē ar savām dzīvībām tālā svešumā.

Tieši šī iemesla dēļ ASV valdība centās darīt visu, lai atturētos no kara ar Japānu. Turklāt karš Klusajā okeānā būtu sarežģīts, jo prasītu īpašu apgādes sistēmu, lai karotu par katru no mazajām saliņām. Savukārt Japānas impērijai bija nepieciešams atturēt ASV no iejaukšanās, kad tā plānoja karu Dienvidaustrumāzijā. Japānas stratēģi cerēja, ka nebrīdināts un straujš uzbrukums Pērlhārborai paralizēs ASV spēkus reģionā, lai Japāna varētu bez atskatīšanās pār plecu atņem teritorijas Ķīnai, Nīderlandei un Lielbritānijai. Taču lieta, ko Japāna nebija ņēmusi vērā, ja amerikāņi ļoti personīgi uztvers izlikšanos diplomātiskajās sarunās, viņi varēs motivēt sabiedrību karam. Kad Franklins Delano Rūzvelts uzstājās ar runu Kongresā, viņš īpaši uzsvēra, ka ASV ir nodotas.

1941. gada 8. decembrī ASV valdīja pilnīgs šoks. Iepriekšējā dienā Pērhārbora bija iznīcināta, nogalināti 2400 cilvēki, nogremdēta teju visa Klusā okeāna flote un vietām smagi sabojāta infrastruktūra. Līdz šim domātais, ka Pērhārbora ir droša un neieņemama osta, kļuva par mītu. Sabiedrības viedoklis arī bija krasi mainījies – atriebības jūtu vadīti amerikāņi gatavojās karam. Pat tuvāko padomnieku ieteikumi prezidentam uzrunā plaši izstāstīt vilšanos par Japānas centieniem maldināt amerikāņus, neatrada dzirdīgas ausis. Franklins Delano Rūzvelts nieka septiņās minūtēs radīja Kongresam visu nepieciešamo atmosfēru. Uzrunā, ko vēlāk nosauca par „Negoda runu”, prezidents akcentēja ASV kā upura lomu šajā vēstures notikumā. Viņš Japānas diplomātijas centienus nosauca par negoda sarunām, jo līdz pēdējam brīdim Japāna izlikās, ka meklē mieru, lai gan flote jau bija ceļā uz Pērlhārboru. Pat Japānas admirālis, kurš vadīja uzbrukumu uzskatīja, ka šāda misija tikai sadusmos gulošu milzi. Tāpēc pēc ASV prezidenta uzrunas Kongress teju vienbalsīgi atbalstīja kara stāvokļa pasludināšanu. Vienīgā, kas balsoja pret bija kāda sieviete Kongresā, kas pārstāvēja pacifistus. Viņa uzskatīja, ka nevienam nav jāmirst kara laukā. Vēlāk šo Kongresa locekli pat vajāja saniknots pūlis. Tas gan nemainīja lietas būtību – ASV pasludināja karu Japānai. Lai arī jau iepriekšējā dienā šaubu nebija, oficiāli ASV Otrajā pasaules karā iesaistījās 1941. gada 8. decembrī. Jau pēc dažām dienām abpusēju kara stāvokli pasludināja arī Vācija, Itālija un ASV. Bet karš ar Japānu beidzās ar atombumbu nomešanu uz Hirosimu un Nagasaki.