1497. gada 8. jūlijā Portugāles karalis Manuels I izdod pavēli meklēt jūras ceļu uz Austrumu Indiju. Tā kā spāņi jau bija apsteiguši portugāļus un atklājuši ceļu uz Vestindiju jeb Ameriku, tad Manuels I nolēma saviem valdījumiem pievienot vismaz tās zemes, kas slējās aiz jūras ceļiem Austrumos.

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ir kombinācija daudzām ļoti interesantām lietām, tostarp cilvēku iekšējām vērtībām. Iedoma, ka pārējā pasaule pieder attīstītajām eiropiešu valstīm, cīņa par resursiem, atzinību, slavu un labklājību, kas robežojās ar uzņēmīgu cilvēku tieksmi mesties nezināmajā, lai atklātu jaunas pasaules malas, tas viss ir daļa no lielās zinātkāres un mantkārības, kas savu zenītu sasniedza 15. gadsimta beigās. Ja iepriekš kāds vispār uzskatīja, ka pasaule beidzas kaut kur aiz britu salām, tad atklāsme, ka aiz lielajām pasaules jūrām ir vēl lielāka pasaule nekā Eiropa, laikam varēja būt šokējoša.

1492. gadā Kristofors Kolumbs zem spāņu karoga atklāja ceļu uz Ameriku. Nākamo gadu laikā spāņi šo jūras ceļu ekspluatēja cik tik spēja. Ap 1496. gadu daudz kas no tā sauktās Rietumu Indijas bija iepazīts. Skaidrs bija, ka jaunatklātās zemes ir plašas, bagātas un daudzsološas. Taču tas, kas bija spāņu veiksme, citiem bija pašu neveiksme. Tāpēc viena no ievērojamajām jūras lielvalstīm Portugāle nolēma meklēt citus ceļus uz Indiju. Lai cik dīvaini tas nebūtu, viņiem tas patiešām arī izdevās.

1497. gadā Portugāles karalis Manuels I pavēl veidot ekspedīciju uz tā saukto Austrumu Indiju. Viņš izdod pavēli, ar kuru ieceļ Vasko Da Gamu par ekspedīcijas vadītāju laimes meklējumiem Austrumu virzienā. Portugāles karalim kaut kādu iemeslu dēļ nepatika pieredzējušais jūrnieks Bartolomeo Diašs. Viņš neuzticējās Diašam. Tāpēc izlēma par labu līdz šim īpašus sasniegumus nedemonstrējošajam Vasko Da Gamam. Plāns bija komandēt 4 kuģus ekspedīcijai uz Austrumiem atrast patieso Indiju. Lai arī spāņi sākumā bija domājuši, ka ir atklājuši jūras ceļu uz Indiju, kas bija izslavēta ar piena upēm, tā bija alošanās. Tātad īstā Indija bija kaut kur otrpus okeānam, austrumos.

Bartolomeu Diašs jau bija reiz mēģinājis sasniegt Indiju. Viņš tika tik tālu, ka atklāja vietu, kur varēja iekuģot Indijas okeānā. Āfrikas tālāko dienvidu punktu Diašs nosauca par Vētru ragu, bet karalis to bija pārsaucis par Labās Cerības ragu, jo šis atklājums deva tikai cerību, ka drīzumā izdosies atklāt jūras ceļu uz īsto Indiju.

1497. gada 8. jūlijā Vasko Da Gamma ar četriem kuģiem pamet Lisabonas ostu. Da Gamma varbūt arī līdz šai ekspedīcijai neko dižu sasniedzis nebija, toties, kas ir svarīgākais, viņš bija gudrs, kad izvēlējās savus padomniekus un asistentus. Piemēram, par savas ekspedīcijas stūrmani viņš uzaicināja ļoti pieredzējušo Peru Alenkeru. Alenkers bija vairākkārt peldējis kopā ekspedīcijās ar Diašu un pārzināja ceļu līdz Āfrikai kā savus piecus pirkstus. Savukārt, meklējot tālāko ceļu, viņa pieredze bija tik liela, ka Alenkers varētu izvest ekspedīciju drošos ūdeņos pat bez ekspedīcijas vadītāja. Un tieši šo iemeslu dēļ ekspedīcijas lielāko un smagāko kuģu ceļu rādīja tieši Alenkers.

Vasko Da Gamas ekspedīcijā devās četri kuģi. Smagie, flotes pamatkuģi bija Svētais Gabriels un Svētais Rafaels. Savukārt rezerves kuģa loma tika uzticēta kuģim ar nosaukumu „Beriu”. Tikmēr pēdējais ekspedīcijas kuģis veda pārtiku un tā loma bija vairāk kalpot kā transporta kuģim. Savukārt, kopējā ekspedīcijas apkalpe sasniedza 170 cilvēkus.

Sākumā Da Gamas ekspedīcija sasniedza Labās Cerības ragu, pēc tam nokļuva Mozambikā, Mombasā un visbeidzot Malindi. Tieši Malindi Da Gamas ekspedīcija satika pirmos tirgotājus no Indijas. Redzētās preces portugāļus iekārdināja. Arī apziņa, ka Indija ir tepat līdzās, lika posties ceļā. 1498. gada maijā Vasko Da Gama kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa Kalkutā. Vienīgi viņu pagalam apbēdināja vietējais valdnieks. Viņš Da Gamu vairāk sagaidīja kā pirātu, ne kā diža karaļa sūtni. Savukārt tirdzniecība bija tik slikta, ka Da Gama bija spiests evakuēt savu ekspedīciju, lai postos mājupceļam.

Mīti par Indiju bija tik lieli, ka, atklājot īsto zemi, portugāļus pārņēma vilšanās. Taču Vasko da Gama savai dzimtai varēja pievienot dižā atklājēja slavu, jo Austrumindijas jūras ceļš aizveda eiropiešus, tostarp portugāļus uz citām, bagātām zemēm. Tieši Da Gamas izbrauktais maršruts ļāva dziļāk iespiesties Indijā, atrast ceļu uz Indoķīnu un visbeidzot arī uz pašu Ķīnu.