Līdz nesenam laikam uzskatīja, ka senākais saglabājies audioieraksts ir ar Edisona fonogrāfu vaska rullītī fiksētais – tas izdarīts Londonā 1888. gadā. Taču tad Francijas patentu biroja arhīvā atradās Eduāra Leona Skota de Martinvila foautogramma, kas datēta ar 1860. gada 9. aprīli. Mūsdienu ciparu tehnoloģijas ļauj noklausīties ierakstu, kuru pats izgudrotājs nemaz nebija paredzējis atskaņošanai.

1878. gadā amerikāņu izgudrotājs Tomass Alva Edisons patentēja savu fonogrāfu – pirmo plaši izmantoto skaņas ieraksta ierīci. Viņa radītā tehnoloģija, kas fiksēja skaņu gravējuma veidā uz vaska cilindra, tika plaši izmantota līdz 1. pasaules karam. Līdz nesenam laikam uzskatīja, ka senākais saglabātais audioieraksts ir ar Edisona fonogrāfu fiksētais ierakstītais fragments no Hendeļa oratorijas „Izraēlis Ēģiptē”, kas dziedāts „Kristāla pils” paviljonā Londonā 1888. gada 29. jūnijā. Tomēr, kā tas izrādījās pirms dažiem gadiem, līdz mūsdienām saglabājies arī kāds vēl senāks skaņas ieraksts. Franču iespiedējs un grāmattirgotājs Eduārs Leons Skots de Martinvils to veicis ar paša izgudroto fonautogrāfa ierīci un datējis ar 1860. gada 9. aprīli.

Par iedvesmas avotu Skota de Martinvila izgudrojumam kalpoja cilvēka auss, kuras grafiskos attēlus izgudrotājs varēja skatīt tā laika lieliskajos anatomijas atlantos. Viņa aparāts sastāvēja no vēderainas skaņas uztveršanas caurules, kuras galā atradās neliels cilindrs ar membrānu – bungādiņas analogu – un mehānisma. Šai membrānai bija piestiprināta ieraksta adata, ļoti smalka un elastīga – gatavota no cūkas sara vai līdzīga materiāla. Šī adata kustējās pa apkvēpinātu papīra loksni, atstādama kvēpu slānī uztvertajai skaņai atbilstošu rakstu – fonautogrammu. Pats fonautogrāfa izgudrotājs Skots de Martinvils, šķiet, nedomāja par savu ierakstu atskaņošanas iespējām, uzlūkodams tos vien kā skaņas grafiskus fiksējumus, kas izmantojami pētnieciskos nolūkos. Ap 1877. gadu citam franču izgudrotājam Šarlam Kro radās doma, ka fonautogrammas varētu padarīt atskaņojamas, reproducējot tās uz metāla virsmas tā dēvētajā fotogravīras tehnikā. Tomēr ap šo pašu laiku savu uzvaras gājienu pasaulē uzsāka Edisona fonogrāfi, un fonautogrāfijas tehnika nogrima aizmirstībā.

Tikai 21. gs. sākumā amerikāņu audiotehnoloģiju vēstures pētnieki Francijas patentu biroja arhīvā atklāja vairākus Skota de Martinvila pirms turpat 150 gadiem veiktos ierakstus. Viņi atskārta, ka faktiski tie ir ļoti primitīvi skaņas celiņu grafiskie attēli, kurus var kodēt ciparu formātā un atskaņot ar attiecīgas programmatūras palīdzību. Tā izdevās „atdzīvināt” vairākus ieraksta fragmentus, no kuriem vecākais ir šis – franču miega dziesmiņas „Au clair de la lune” – „Mēnessgaismā” atskaņojums.

Domājams, tā ir paša Eduāra Leona Skota de Martinvila balss. Tāds bija pirmais cilvēces solis pretī tam varenajam audiotehnoloģiju arsenālam, kurš šodien ir mūsu rīcībā.