1682. gada 9. aprīlī francūzis Robērs Kaveljē paziņo, ka Misisipi upes delta un tai pieguļošā teritorija ir Francijas karaļa Luija XIV valdījums. Tā pētnieks un avantūrists ir devis nosaukumu milzīgai teritorijai, kuru arī mūsdienās zina kā Luiziānu. Atklājējs arī uzsāk būvēt jaunu fortu, ko par godu karalim nosauc par Sentluisu jeb Svētā Luī pilsētu.

 

Robērs Kaveljē jeb vēlāk zināms kā augstmanis Le Salls savu karjeru veidoja Ziemeļamerikā. Sākumā Francijā viņš studēja jezuītu skolā, tomēr atteicās no iespējas pieņemt garīdznieka amatu, viņš devās pāri okeānam, lai kļūtu par plantatoru. No Francijas karaļa Robērs Kavaljē saņēma salīdzinoši nelielu zemes gabalu jaunajās kolonijās mūsdienu Kanādas un ASV pierobežā. Tur Kaveljē diezgan veiksmīgi sāka tirgoties ar zvērādām. Un viena no Kaveljē lielākajām veiksmēm bija viņa draudzīgās attiecības ar vietējiem indiāņiem. Tieši no iezemiešiem viņš uzzināja, ka dienvidos ir milzīga upe, kas iespējams ved uz okeānu. Kaveljē nolēma pārdot savu zemes gabalu un visu naudu ieguldīt lielās upes meklējumos.

Pa ceļam uz Luiziānas atklāšanu Kaveljē izpelnījās lielu atzinību, kad kopā ar Jaunās Francijas gubernatoru dibināja fortu Ontario ezera krastā. Gubernators grāfs Luijs de Frontenaks pierunāja Kaveljē izmantot savas zināšanas kažokādu tirdzniecībā, lai ielauztos angļu un indiāņu tirdzniecības sakaros. Forts, ko abi uzcēla, kalpoja par atbalsta punktu svarīgā tirdzniecības ceļā. Tā francūži ielika kāju ienesīga biznesa durvīs un sāka kaitināt Jaunās Anglijas tirgoņus. Lai neatdotu jauniegūtās pozīcijas, grāfs de Frontenaks bija ar mieru palīdzēt Kaveljē meklēt lielo upi Misisipi.

Tomēr nebija tā, ka valsts ar enerģiski sponsorētu jaunus atklājumus. Francijas karalis pat audiencē pieņēma dēkaini Kaveljē un piešķīra viņam augstmaņa titulu le Salls par lielajiem nopelniem forta veidošanā. Tomēr finansēt ekspedīciju uz dienvidiem karalis nevēlējās. Tāpēc pētniekam nekas cits neatlika kā paņemt kredītus Eiropā un Kanādā, lai finansētu ekspedīciju pašam. Viņš vēl pierunāja kādu itāļu dēkaini ieguldīt šajā ekspedīcijā, bez nekāda solījuma, ka kaut ko tiešām izdosies atklāt. Tā parādu apkrauti, abi sāka savu ekspedīciju 1679. gadā.

Sākumā abi ekspedīcijas dalībnieki nolēma izpētīt Eri ezeru un doties zemāk pa ūdens ceļiem. Tā viņi vispirms atklāja Ilinoisas upi, kuras krastā uzbūvēja vienkāršu fortu. Kārtējo reizi labi apejoties ar vietējiem iedzīvotājiem, Kaveljē uzzināja, ka indiāņi spēj itin veikli atceļot no ļoti tālām zemēm, izmantojot vietējos pārtikas produktus, kurus var iegūt arī ziemā. Tāpēc Kaveljē pat nesagaida pavasari un dodas tālāk uz dienvidiem. Tā jau 1680. gadā viņš pa Ilinoisas upi sasniedz Misisipi. Tomēr tālākos atklājumus aptur nepieciešamība steigties palīgā itāļu kompanjonam, kuru citā upes pusē teju apdraudēja ekspedīcijas ienaidnieki. Sākotnējā ekspedīcijas gaita šķita daudzsološa, tomēr tā arī bija patērējusi visus līdzekļus. Patērējot teju divus gadus, lai vienotos ar kreditoriem, Kaveljē ar itāli de Tonti aizpeld pa Misisipi kanoe laivās. Tā viņi 1682. gada 9. aprīlī sasniedz Meksikas līci un pierāda, ka lielā upe no kontinenta vidienes tiešām ved līdz okeānam. Robērs Kaveljē paziņo, ka no šīs dienas visa zeme ap Misisipi upi un tās delta pieder Franciajs karalim Luijam XIV.

Par godu šim notikumam viņš zemi franču valodā nosauc par Luiziānu jeb Luija zemi. Kaveljē arī dibina jaunu fortu, kas pāraug pilsētā jeb veido Svētā Luija pilsētu, ko mūsdienās zinām kā Sentluisu. Savukārt visā teritorijā ar laiku iedibina Francijas likumus, kas ir krietni labvēlīgāki citu rasu cilvēkiem. Luiziāna līdz pat tās pārdošanai ASV, ļāva baltajiem iebraucējiem veidot jauktās ģimenes, lai asimilētu vietējos iedzīvotājus. Tā augstākā kārta bija baltie kolonizatori, salīdzinoši augstā šķirā skaitījās jauktie kolonizatoru pēcteči un tad sekoja brīvlaistie vergi vai citu rasu iedzīvotāji. Kad 19.gadsimtā Napoleons nolēma Luiziānu pārdot, tajā ieplūda spēcīga anglosakšu ietekme, kas prasīja rasu tīrību un rasu segregāciju. Napoleons Luiziānu pārdeva par tā laika 15 miljoniem ASV dolāru. Vēlāk rēķinot, izrādījās, ka milzīgā teritorija maksāja krietni vairāk.