Autors Jānis Krops.

Volejbolam šodien aprit 115 gadu jubileja (attēlā - spēlē Latvijas Radio komanda). Tieši 9. februārī fiziskās audzināšanas vadītājs Viljams Morgans pirmo reizi lika saviem audzēkņiem spēlēt spēli, kur lidojošu bumbu vajadzēja pārsist pāri divus metrus augstam tīklam. Spēle, kas sākotnēji bija tenisa un handbola krustojums, nu kļuvusi par vienu no pasaules populārākajām komandu spēlēm. Vairāk stāsta Jānis Krops-

1895. gadā amerikānis Viljams Morgans izgudro volejbolu jeb spēli, kur jāatsit lidojoša bumba ar jebkuru ķermeņa daļu, kas atrodas virs jostas vietas. Tas notiek Holioukas pilsētā Masačūsetsā, štatā kur tikai nieka 16 kilometru attālumā dzimusi vēl viena pasaules atzinību iemantojusi spēle - basketbols. Sākotnēji šo spēli sauc par Mintoneti - spēli, kas domāta laika pavadīšanai, kuru vēlams spēlēt iekštelpās. Volejbols vairākus spēles elementus aizgūst no tenisa un handbola, kas tajā laikā bija populāras komandu spēles. Lai arī volejbols apvieno labi zināmā tenisa un handbola spēles elementus, pirmssākumos iegūt atzinību ir grūti, jo pirms četriem gadiem izgudrotais basketbols jau sāka uzņemt popularitātes apgriezienus.

Viljams Morgans, vīrs kurš izgudroja volejbolu, bija fiziskās audzināšanas vadītājs jauno vīriešu kristīgajā asociācijā. Asociācija bija pasaules mēroga organizācija veselīga un morāla dzīves veida piekritējiem. Volejbola pirmos noteikumus izstrādāja pats Viljams Morgans. Sākotnēji volejbolu varēja spēlēt neierobežots skaits cilvēku, kuru uzdevums bija nepieļaut pretinieku komandai nogremdēt bumbu savā laukuma pusē. Uzreiz gan jāatzīst, ka tādi spēles elementi kā gremde vai bloks sākotnēji volejbolā nepastāvēja, tā ka spēle bija domāta brīvā laika pavadīšanai, nevis sportiskā azarta apmierināšanai.

Sākotnēji spēles noteikumi paredzēja nepilnus 2 metrus augstu tīklu, kas sadala laukumu divās vienādās daļās. Salīdzinājumā ar šodienu mainījies ir tīkla augstums, kas vīriešiem noteikts 2, 43 metru augstumā, bet sievietēm 2, 24 metru augstumā. Spēles laikā bija paredzētas 9 serves katrai komandai, kuras tās izpildīja trijās izspēlēs - pa trim servēm katrā. Atšķirībā no mūsdienu volejbola, spēles aizsācēji drīkstēja izspēlēt bumbu cik tik reizes vēlējās, pretēji trim pieskārieniem mūsdienu volejbolā. Tāpat kā tenisā, arī volejbolā serve tīklā nozīmēja kļūdu, kuru drīkstēja pārservēt. Pie atkārtotas kļūdas servējošā komanda zaudēja punktu. Mūsdienu volejbolā šis punkts par atkārtoto servi ir mainīts, un, lai paātrinātu spēles gaitu, komanda, kas ieservē tīklā, uzreiz arī zaudē punktu. Vislielākās izmaiņas volejbolu skāra 20. gadsimta sākumā, kad volejbols kļuva par populāru spēli vairākās pasaules valstīs. Spēle kļuva atlētiskāka un izgājieni pie tīkla palika daudz profesionālāki. Šī spēles sastāvdaļa kļuva īpaši svarīga 1916. gadā, kad ieviesa triju pieskārienu spēli savā laukuma pusē.

Tiek uzskatīts, ka specializētu volejbola bumbu jau 1896. gadā izveidoja uzņēmums Spolding, taču zināms, ka Pirmā pasaules kara laikā tiek saražotas jau ap 16 tūkstošiem volejbola bumbu, kuras izplatīja ASV bruņotajiem spēkiem Eiropā. Karavīri, kas piedalījās statiskajā Pirmajā pasaules karā, bieži vien izmantoja brīvo laiku sporta spēļu praktizēšanai.

Pirmā valsts bez ASV, kas aizguva volejbola spēli, bija Kanāda, bet 1947. gadā tika dibināta Starptautiskā volejbola federācija. Jau pēc diviem gadiem, 49. gadā notika pirmais volejbola pasaules čempionāts vīriešiem, bet 52. gadā tāda paša mēroga sacensības sievietēm. Abos pasaules čempionātos par pirmajiem čempioniem kļuva PSRS izlases, kas kļuva arī par vienu no visu laiku titulētākajām izlasēm volejbola vēsturē. Pašreizējie pasaules čempioni vīriešiem ir Brazīlijas izlase, bet sievietēm Krievijas nacionālā komanda.

Olimpiskajās spēlēs volejbols parādījās daudz ātrāk nekā pasaules čempionātos. Jau 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē volejbols kļuva par amerikāņu sportistu delegācijas paraugdemonstrējumu sastāvdaļu. Sportiskajā nozīmē volejbols olimpiskajās spēlēs kļuva saistošs pēc federācijas izveides 47. gadā, bet olimpiskajās spēlēs kā pilntiesīgs sporta veids tika iekļauts 64. gadā Tokijas spēlēs. Vīriešiem pirmajā olimpiādē triumfēja PSRS volejbolisti, bet sievietēm - mājinieces japānietes, savukārt pēdējās vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā uzvaras svinēja ASV un Brazīlijas sportisti. Mūsdienās volejbolam ir arī vasaras versija - pludmales volejbols, kurš pirmo reizi tika spēlēts jau tālajā 1915. gadā, taču olimpiskā debija šim sporta veidam tika piedzīvota pēc vairāk nekā 80 gadiem, kad Atlantas olimpiādē pludmales volejbolisti pirmo reizi sadalīja olimpisko medaļu komplektus.