1915.gada 9.jūnijā piedzima ģitārists Lesters Polsfuss, labāk zināms kā Les Pols. Viņš ir viens no elektriskās ģitāras pionieriem, kurš tik ilgi eksperimentēja ar skaņu, ka nonāca pie lieliska atklājuma. Tieši Pola radītais ģitāras veids, kļuva par pamatu elektrisko ģitāru dizainam.

Bez elektriskās ģitāras šobrīd nav iedomājama lielākā daļa rok vai pop mūzikas grupu. Skaņa, ko rada elektriskā ģitāra, ir specifiska, bet tajā pašā laikā ļoti intriģējoša. Tiem, kas nav rokmūzikas fani, noteikti elektriskā ģitāra šķiet kakofonijas paraugstunda, bet tiem, kas izjūt gandarījumu no šādas mūzikas, tā dod adrenalīnu un baudu.

Elektrisko ģitāru neizgudroja viens cilvēks. Lielākoties ASV tādi bija daži entuziasti, kuri mājās vai studijās eksperimentēja ar skaņu. Akustiskajām ģitārām bija savas problēmas. Skaņu ietekmēja svārstība, ko pēc stīgu vibrācijas atstaroja ģitāras korpuss. Tāpēc mūziķi meklēja veidu, kā šo skaņu svārstību ierobežot. Viens no veidiem bija izmantot izgudrojumus elektroiekārtās, kuras spēja uztvert atstarojošo vilni un pārveidot to par skaņas efektu, nevis defektu. Kādā brīdī tapa skaidrs, ka skaņu nevajag pārveidot no atstarotā materiāla. Akustiskās ģitāras uzbūvi droši varēja pārveidot, skaņas nišas vietā uzstādot tikai elektronisko skaņas uztvērēju un pārveidotāju.

Les Pols jeb Lesters Polsfuss bija viens no redzamākajiem elektriskās skaņas pirmatklājējiem. Viņš pats apgalvoja, ka ar elektriskās ģitāras prototipiem sāka darboties jau divdesmitajos gados, būdams vēl zēns. Taisnība vai leģenda, kas to lai zina, bet trīsdesmitajos gados citi mūziķi jau sāka veikt pirmos ierakstus. Jebkurā gadījumā lielākais Lesa Pola nopelns bija pirmā elektriskās ģitāras prototipa radīšana. 1941.gadā viņš jau pilnībā pārveidoja akustiskās ģitāras skanējumu par labu elektriskajai. Patiesībā, viņam nebija vajadzīga ģitāras ierastā forma, jo skaņas izplatīšanās principi bija mainījušies. Tomēr, lai neatbiedētu publiku, Les Pols izveidoja ģitāras koka kopiju, kuru aprīkoja ar stīgām un skaņas uztvērēju. Tā bija veidota no koka un viņš to vienkārši sauca par kluci vai bluķi.

Elektriskā ģitāra ļāva mūziķiem paplašināt skaņu efektu diapazonu. Sākumā šīs ģitāras sāka izmantot džezā un kantrī mūzikā, bet ap 60.gadiem, tās savu vietu iekaroja caur rokmūziku. Les Pols kļuva par vienu no pirmatklājējiem un par godu viņam viena no pirmajām "Gibson" firmas elektriskajām ģitārām tika nosaukta tieši Lesa Pola vārdā. Viņš pats gan nebija priecīgs par šīs ģitāras izskatu, jo uzskatīja to par pārāk izkropļotu. Les Pols zināja, ka ģitārai nav vajadzīgi divi radziņi, kas, viņaprāt, to padarīja par muļķīga paskata iekārtu. Mūzikas instrumentu ražotāji gan bija citās domās. Viņi zināja, ka skaņu var dabūt arī no alumīnija bandžo jeb pannai līdzīga instrumenta, tomēr tas nebija tik pievilcīgs rīks, lai to veiksmīgi tirgotu. Tāpēc uz kādu laiku Les Pols pārtrauca savu sadarbību ar "Gibson", kas bija spiests pārsaukt vienu no leģendārākajām elektriskajām ģitārām neizteiksmīgāk par “Gibson SG”. Tomēr abas puses spēja atkal vienoties pēc septiņiem gadiem, lai saglabātu pasaulē labi zināmo modeli “Gibson Les Paul”.