1974. gada 9. novembrī pasaulē nāca viens no slavenākajiem un panākumiem bagātākajiem Itālijas futbolistiem Alessandro Del Piero. Viņa spēles maniere piesaistīja lielu līdzjutēju skaitu, jo Del Piero bija izteikts vārtu guvējs. Tieši šo prasmju dēļ, viņš ir viens no visu laiku rezultatīvākajiem futbolistiem nacionālajā komandā un arī savā klubā.


Alessandro Del Piero tiek saukts par vienu no visu laiku labākajiem Itālijas un Eiropas futbolistiem. Iespējams, ka viņa spēja no brīvsitiena realizēt vārtu guvumu varētu viņu ierindot pat labāko pasaules futbolistu sarakstā. Tomēr galvenais, kas raksturo šo spēlētāju ir itāļa daba. Savā komandā viņš vienmēr bijis līderis, bet ģimenē mātes acuraugs.

1974. gadā 9. novembrī Džino un Brunas Del Piero ģimenē piedzima dēls Alessandro. Viņš nebija vienīgais, jo ģimenē auga brālis Stefano. Tēvs bija elektriķis, māte – mājsaimniece, un ģimene dzīvoja salīdzinoši neizteiksmīgā rajonā Koneļiano pilsētiņā. Tā kā ģimenei daudz brīvu līdzekļu nebija, uzaugot Alessandro sapņoja kļūt par kravas automašīnas vadītāju, lai varētu apskatīt pasauli. Tomēr ikdienas blēņošanās mājas pagalmā, spēlējot ar draugiem futbolu, lika puišiem sākt sapņot par futbolistu karjeru. Interesanti, ka no trim tuvākajiem draugiem, tikai Alessandro šo sapni piepildīja.

Vecākais brālis Stefano arī spēlēja futbolu, turklāt tika uzskatīts par daudzsološu spēlētāju, kurš debitēja Sampdoria futbola klubā. Taču smaga trauma pārvilka strīpu Stefano Del Piero iespējām būt profesionālim, un viņš pievērsās mazā brāļa trenēšanai un vēlāk kļuva par viņa aģentu. Sākumā, amatieru komandā, Alessandro uzreiz neiekļāvās sastāvā, bet ļoti vēlējās spēlēt, tāpēc viņš pieteicās būt par komandas vārtsargu. Visi, kas spēlējuši futbolu kaut vai sētas mačos, zina, ka reti kurš vēlas sargāt vārtus. Tāpēc Alessandro tiešām tika laukumā. Stefano bija dusmīgs, jo mēģināja iedrošināt brāli vairāk spēlēt uzbrukumā. Tieši Stefano bija tas, kurš jau tad redzēja, ka Alessandro ir tehnisks un gudrs uzbrucējs. Savukārt puišu mamma bija priecīga, ka mazais Alessandro stāv vārtos – viņš mazāk svīdīs, līdz ar to mazāks risks, ka saslims. Un Stefano trauma lika arī mātei uzstāt, ka vismaz Alessandro neiedzīvosies uzbrucējiem raksturīgajās traumās. Lai arī kādas būtu mātišķās itāļu kundzes rūpes, nepielūdzami tomēr Alessandro sāka rādīt lielisku uzbrucēja sniegumu.

Kad Alessandro Del Piero bija 13 gadu, viņu noskatīja Padova Calcio jaunatnes komandas skauti un puika pameta ģimenes gādību. Profesionālā līmenī viņš debitēja šīs pašas komandas pieaugušo sastāvā 1991. gadā. Jau pēc divu gadu spēlēšanas, Del Piero nopirka Itālijas A sērijas grands “Juventus”.

Tieši “Juventus” ir lielākais Del Piero sasniegums. Viņš komandā nospēlēja praktiski visu savu karjeru – 19 sezonas, turklāt 11 no tām bija kluba kapteinis. “Juventus” rindās Del Piero uzplauka un sasniedza lielu daļu savu rekordu – viņam ir visvairāk vārtu kluba vēsturē – 290 un visvairāk spēļu, kurās Del Piero piedalījies – 705. Tāpat viņš lieliski iekļāvās Itālijas dažāda vecuma nacionālajās komandās. Kopumā viņš ir otrais visu laiku vērtīgākais Itālijas uzbrucējs, jo kopā karjerā iesitis 346 vārtus, atpaliekot tikai no leģendas Silvio Piolas. Taču svarīgāk par vārtiem un tituliem ir uzsvērt Alessandro Del Piero raksturu. Ne velti viņš iekļauts Pelē visu laiku labāko futbolistu sarakstā, jo Del Piero bija ne tikai naudas pelnītājs, bet komandas gars. Kad 2006. gadā “Juventus” par spēļu sarunāšanu pazemināja uz B sērijas līgu, daudzi vadoši spēlētāji nekavējoties lauza līgumus un komandu pameta. Alessandro Del Piero tieši otrādi, paziņoja, ka komandas īpašnieki un fani ir pelnījuši pateicību par daudzu spēlētāju karjeras sekmēšanu un palika kā kapteinis komandai grūtā brīdī. Tieši viņa vadībā “Juventus” spoži atgriezās augstākajā Itālijas līgā. Kad karjerai dabīgi pienāca beigas, Del Piero uzspēlēja divus gadus Austrālijā, vienu gadu Indijā un tagad komentē futbolu Itālijā.