1872. gada 9. oktobrī amerikāņu tirdzniecības aģents Ārons Montgomerijs Vords izdod pirmo pārdošanas katalogu. Viņš ir izceļojies krustu šķērsu pa ASV, lai saprastu, ka tālos un nomaļos reģionos dzīvojošie krietni pārmaksā par sev nepieciešamajām precēm. Tāpēc Vords nolemj izdot katalogu, kur preces varētu tirgot attālināti – pa pastu. Kas to būtu domājis, ka šī ideja kļūs par nākotni tirdzniecībā.


Ārons Montgomerijs Vords iemieso priekšstatu par īstu amerikāni kapitālistu. Bērnība, kas pagājusi dažādos gadījuma darbos, noveda viņu pie tirdzniecības. Zināms, ka Vords pirms tirgošanās strādāja gan kā sagatavju piegriezējs mucu ražotnē, gan arī strādāja celtniecībā. Tomēr viņam piemita tirgotāja talants, kas atklājās, kad Ārons Montgomerijs Vords pievienojās lampu un lampu eļļas tirdzniecības kompānijai. Ar tiešo tirgošanu saistītais jauneklis varēja apceļot ASV plašumus, lai iepazītu cilvēkus un saprastu viņu iepirkšanās paradumus. Vords jau tirgotāja laikos pelnīja labu naudu, jo spēja saprast sava klienta vajadzības. Savukārt ideja par preču katalogu un attālināto iepirkšanos izrādījās pavisam ģeniālas.

1872. gadā Ārons Montgomerijs Vords sāka domāt par iespēju atbrīvoties no graujoša tirgotāju monopola, kas veidojās ASV mazpilsētās. Viņa tirgotāja karjera jau bija izaugusi no lampām un eļļām līdz sadzīves preču sortimentam, tāpēc Vords aizvien biežāk saskārās ar plašāku pircēju loku, kurus arī interesēja plašāka sortimenta preces. Daudzi pircēji sūdzējās, ka Vords nepiedāvā darījumus uz krīta, proti, viņš nekad nepiekrita atstāt mantu uz pēcapmaksu. Taisni vai leģendāra ir vesternu aina, kur mazpilsētas iedzīvotāji pērk preces uz parāda. Taču Vordam šāda sistēma nepatika. Viņš jau veikalā saprata, kāpēc mazpilsētu iedzīvotāji ir spiesti maksāt par precēm vēlāk, iemesls bija ārkārtīgi liels uzcenojums, jo preces sadārdzināja vairāki starpnieki, kas tās vispār līdz mazpilsētai nogādāja, un tad arī veikalnieki, kas labi apzinājās sava monopolista stāvokli. Viņiem nebija stimula ikdienas preču cenas samazināt.

Atgriezies Čikāgā, Vords sāka strādāt pie jaunas idejas. Čikāga tajā laikā bija teju vai ASV preču noliktava, jo izdevīgās atrašanās vietas dēļ varēja apkalpot lielu daļu apkārtnes ar precēm. Vords bija izdomājis, ka tālajos ASV rajonos jāsūta uz visām adresēm preču katalogs, kurā patērētāji varētu izvēlēties preces, kas nepieciešamas, un tad tās pa pastu pasūtīt. Katalogam jābūt maksimāli detalizētam, ar zīmējumiem, lai pircējiem nerastos šaubas par preces kvalitāti. Jo preci adresātam pēc pasūtīšanas sūtītu pa pastu, tātad jebkāda vēlme preci atgriezt, beigtos ar finansiāliem tēriņiem.

Taču Āronam Vordam bija ļoti grūti atrast kompanjonus. Ideja bija laba, bet pašam pietrūka starta kapitāla. Liela daļa kolēģu no tirdzniecības sektora uzskatīja, ka Vords is palicis traks. Taču viņš bija pārliecināts, ka katalogs radīs apvērsumu nozarē. 1872.gada 9.oktobrī viņš tomēr spēja nodrukāt pirmo katalogu. To sāka sūtīt adresātiem un pamazām Vorda kompānija sāka nest peļņu. Viņš bija ieguldījis ap 1600 dolāru preču klāstā, jo biznesa izdevīguma pamats bija maksimāli zemas iepirkuma cenas, lai izkonkurētu ar monopolistiem uz vietas mazpilsētās. Tad, kad Vords saņēma pa pastu pasūtījumu sarakstu, viņš sūtīja preces pa visu Ameriku, izmantojot vietējo dzelzceļa infrastruktūru.

Ideja izrādījās ģeniāla un Āronu Montgomeriju Vordu pat daži sauc par tiešās pārdošanas guru un tīkla mārketinga krusttēvu. Vords piesaistīja savam biznesam partnerus un ģimenes locekļus, jo pasūtījumu kļuva tik daudz, ka visus nepaspēja apkalpot. Viņa katalogs kļuva aizvien populārāks un arī biezāks, to žargonā sāka saukāt par „Wish list” jeb vēlmju sarakstu. Ap 19. gadsimta beigām daži pat sāka kopēt Vorda ideju. Tikmēr katalogu pārdošana ASV sasniedza lielāko apmēru 1971. gadā, kad to apgrozījums pārsniedza 250 miljonus dolāru. Vēlāk šo biznesa nišu pārņēma TV veikali un vēl vēlāk interneta veikali. Tikmēr Vorda ietekmē notika labas pārmaiņas ASV. Samazinājās monopolistu cenas reģionos un vienādāki palika pasta tarifi valstī. Vords īpaši lobēja atvieglotus paku sūtījumus pa dzelzceļu, jo pats personīgi bija ieinteresēts vienkāršākā un lētākā pakalpojumā.