Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā

24. februārī savu valstiskuma simtgadi svinēja mūsu kaimiņi - Igaunijas Republika. Kādi bija Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā, raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledžas Stratēģijas un militārās vēstures katedras vadītāju militāro vēsturnieku Artu Johansonu.

"Domājot par faktoriem, kas iespaidoja notikumus Latvijā un Igaunijā, mēs redzam atšķirīgu attīstības pamatu. Mērķi, kas tika stādīti Igaunijā, Latvijā izkārtojās citādi.

Vispirms mēs redzam, ka Latvijā tobrīd atradās frontes līnija, un ne tikai starp latviešu karavīriem, bet arī sabiedrībā kopumā bija tik ļoti negatīva attieksme pret vāciešiem, ka galvenais mērķis jums šķita – tikt galā ar vācu iebrucējiem. Mums tas bija sekundārs mērķis.

Es varētu uzrādīt četrus atšķirīgus aspektus, kas iespaidoja tā laika politiskos procesus Igaunijā. Pirmkārt, igauņiem nebija atsevišķu nacionālo vienību cariskās Krievijas armijā. Igauņi bija izkaisīti visdažādākajās Krievijas armijas vienībās, tai skaitā arī latviešu strēlnieku pulkos – vairāk nekā tūkstotis igauņu dienēja latviešu strēlniekos. Līdz ar to par virzošu motīvu kļuva vēlme sapulcināt mūsu karavīrus atpakaļ dzimtenē un organizēt viņus nacionālās vienībās. Otrais uzdevums bija – nostabilizēt drošības situāciju savā zemē, īstenot milicijas funkcijas. Bija jānovērš brūkošās krievu armijas dezertieru sirojumi, boļševiku organizētās mantīgo aplaupīšanas u.t.t. Trešais mērķis 1917. gadā bija autonomijas statusa iegūšana. Tobrīd mēs vēl bijām gatavi palikt Krievijas valsts daļa, bet iegūstot autonomiju līdzīgi Somijai. Somija un arī Polija bija tie pašnoteikšanās piemēri, kuriem tobrīd sekoja. Un tikai kā ceturtais tika saskatīts uzdevums aizstāvēt Igauniju pret vācu iebrukumu, kas bija primārais mērķis Latvijā," intervijā skaidro Arts Johansons.