Igors Lopatčenkovs 14 gadus dzīvojis Jelgavas novada Elejas bērnunamā, un intervijas dienā pagājuši vien pieci mēneši kopš jaunietis sācis dzīvot patstāvīgi. Bērnunamā Igors nonāca kopā ar trīs gadus jaunāko brāli, kuru drīz vien adoptēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, un tam sekoja dziļa vilšanās par palikšanu bērnunamā, un sākotnēji pat dusmas uz brāļa jaunajiem vecākiem. 18 gadu vecumā Igors par savu misiju sauc stereotipu laušanu par bērnunamu bērniem jeb „bērnunamniekiem”, kā viņi paši sevi sauc. „Sistēmas bērni” iedalās divās grupās, - tādi, kas, par spīti grūtībām, dzīvē mēģina kaut ko sasniegt, un tādi, kas nokļūst cietumā vai uz ielas. Igors atminas vismaz trīs izšķirīgas reizes dzīvē, kad sasniegt kāroto liedzis vien tas, ka puisis uzaudzis bez ģimenes un ticis pieskaitīts pirmajai bērnu grupai.