Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savās pārdomās dalījās par svēto rakstu vārdiem no Jāņa Evaņģēlija 10. nodaļas.

Tad Jeruzalemē notika tempļa atjaunošanas svētki. Bija ziema. Jēzus pastaigājās templī Salamana kolonādē. Jūdi Viņu ielenca un jautāja: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!" Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Es un Tēvs, mēs esam viens."
Jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu. Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt ar akmeņiem?" Jūdi Viņam atbildēja: "Nevis laba darba dēļ mēs Tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka Tu, cilvēks būdams, dari Sevi par Dievu."