Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 8. nodaļas.

Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas." Un Jēzus tam sacīja: "Es iešu un viņu dziedināšu." Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara."

Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi es jums saku: ne pie viena Izraēlā es tādu ticību neesmu atradis. Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā, bet valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu griešana." Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā.