Svētrīts. Studijā katoļu priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Marka evaņģēlija 7. nodaļas

Tanī laikā pie Jēzus  sapulcējās farizeji un kādi no Jeruzalemes atmākuši rakstu zinātāji. Viņi ievērojami, ka daži no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām, rokām ēda maizi, turpretim farizeji un visi jūdi, turēdamies pie senču tradīcijas, neēd, kamēr nav atvērtām plaukstām nomazgājuši rokas. Arī pārnākuši no tirgus, tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Ir vēl daudz citu priekšrakstu, kurus viņi ir uzņēmušies pildīt kā dzeramu kannu un krūžu un vara trauku, un guļamvietu mazgāšanu.

Tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: "Kāpēc Tavi mācekļi neievēro senču ieradumu un maizi ēd nemazgātām rokām?"

Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis. Velti viņi Mani cienī, mācot likumus, ko izdevuši cilvēki. Dieva likumu atmetuši, jūs turat cilvēku tradīcijas."

Tad pieaicinājis ļaudis, Viņš tiem sacīja: "Klausieties mani visi un saprotiet. Nekas neieiet cilvēkā no ārpuses tāds, kas varētu viņu padarīt nešķistu, bet cilvēku nešķistu padara tas, kas no viņa iziet. No iekšienes cilvēku nešķīstu padara ļaunas domas, zādzības, netiklība, slepkavības, laulības pārkāpšana, viltība, mantkārība, nekaunība, skaudība, zaimošana lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums iziet no iekšienes un padara cilvēku nešķīstu.”