Gints Bērziņš ir viens no  jaudīgākajiem savā profesijā. Un ievērotākais ārpus Latvijas. Viņa darbi tikuši izrādīti slavenajos Kannu un Berlīnes kinofestivālos. Pats jaunākais ir režisora Viestura Kairiša Sibīrijas deportāciju stāsts  „Melānijas hronika”. Filmu Latvijā noskatījušies 73 tūkstoš cilvēku. Tā izrādīta arī Igaunijā un Somijā. Pavisam drīzi filma nonāks uz Čehijas kino ekrāniem.   „Melānijas hronikas” izrādēm ceļu bruģējusi arī  Ziemeļeiropas nozīmīgākā - Tallinas Starptautiskā  kinofestivāla „Melnās naktis” balva – „Bronzas vilka” statuete, kas Gintam Bērziņam tika pasniegta  par labāko operatora darbu. Izskatās, ka Latvijas filmām un to režisoriem veicas ar kinooperatoru izvēli, jo pagājušajā gadā Tallinā šo balvu saņēma Lailas Pakalniņas filmas „Ausma” operators,  polis Vojcehs Starons. Saruna Talantu galerijā sākas ar jautājumu, kas Tallinas festivāla žūriju piesaistījis divu aizvadīto gadu Latvijas filmu vizuālajā tēlā. Dzirdēsit arī Janu Eriku Holstu - kinoekspertu no Norvēģijas.

Šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo vēl nebija redzējusi filmu „Melānijas hronika”, kad tika intervēta Latvijas Radio. Bet filmēšanas grupu, kopā strādājot, viņa bija labi iepazinusi.  Sabīne  runā piecās  valodās. Vai tas viņai palīdzējis iejusties latviešu un krievu valodā?

Sarunas ar  Gintu Bērziņu, kurš savu darbu mēdz dēvēt par „kinooperatora mākslu”,  turpinājumā - par  Krievijā uzņemto režisores Veras Glagoļjevas  filmu „Divas sievietes”, kas tapusi pēc klasiķa Ivana Turgeņeva lugas „Mēnesis uz laukiem”. Režisore Gintu aicināja darbā pēc Jevgeņija Paškeviča filmas „Golfa straume zem ledus kalna” noskatīšanās.   Preses konferencē viņa atzina, ka filmai „Divas sievietes” bija vajadzīgs Ginta acīm redzētais dabas un aktieru nevainojamais skaistums, jo Gints  redz kadra poētiku, kas filmai  bija nepieciešama!"

Britu aktieris Ralfs Fainss, ko atceramies kā Angļu pacientu un personāžu nesenajā filmā „Lieliskais hotelis Budapešta”, bija ieradies Rīgā, lai šeit ieskaņotu Rakitina lomu filmā „Divas sievietes”. Preses konferencē viņš ar labu vārdu pieminēja arī operatoru Gintu Bērziņu.

Gints Bērziņš strādāt tandēmā ar tiem pašiem režisoriem, ar kuriem uzsācis kinooperatora gaitas. Ar Viesturu Kairišu sastrādājis ne tikai aktierkino „Tumšie brieži” un „Romeo un Džuljeta”, kā  arī dokumentālajā žanrā „ Pelikāns tuksnesī” un „Neredzamā pilsēta”, ar Lailu Pakalniņu uzņemta viņas slavenās dokumentālās filmas: „Pasts”, „Prāmis”, „Veļa” un citas, kā arī pirmā lielfilma „Kurpe” un „Pitons”. Viņiem ir kopējas nākotnes ieceres.

Kinooperatora Ginta Bērziņa jaunākais darbs „Melānijas hronika” vēl arvien atrodams uz Latvijas ekrāniem. Izrādīšanu sākuši arī somi. Starptautiskais izdevumus "Screen Daily", kas ir viens no nozīmīgākajiem kino industrijas izdevumiem pasaulē, pēc filmas pirmizrādes Tallinā rakstīja, ka "Melānijas hronika" ir "acis piesaistošs darbs, kam vajadzētu gūt ievērību festivālos". Savukārt Somijas lielākais laikraksts prognozēja, ka "iespējams, šī ir pirmā par vēsturi stāstošā latviešu filma, kuru var ieteikt ārzemniekiem."

Jau pavisam drīz režisora Viestura Kairiša un operatora Ginta Bērziņa filma „Melānijas hronika”, kas tapusi kā Latvijas,  Somijas un Čehijas kopražojums, būs skatāma arī čehu zemē. Filmas ceļu līdz lielajam ekrānam Gints Bērziņš šķiet, izbauda. Viņš līdz šim „jautājumus” kopā ar kolēģiem ir atrisinājis vairāk nekā 30 lielās un mazās, aktier un dokumentālajās filmās.

„Operatoram filmējot, labiem ir jābūt pilnīgi visiem kadriem!”, - teicis kino operators Gints Bērziņš.