Pētniece ar azartisku temperamentu un sportisku rūdījumu - literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Viņas portrets top caur Raini un Aspaziju, caur Talsiem un Lugano. Šogad viņa saņēmusi speciālbalvu par pētījumu „Viņpus Alpiem".

Romāniem reizēm pieraksta beigās vietu un laiku, kad un kur tie tapuši, piemēram, vilcienā Cīrihe – Rīga - Cīrihe. Reizēm tas ir ļoti svarīgi. Šim raidījumam – vienam no iespējamiem stāstiem par literatūrzinātnieci, Raiņa un Aspazijas pētnieci Gundegu Grīnumu ir ļoti svarīgs tapšanas laiks un vieta. Kastaņola, Šveice, 2018. gada jūnijs, kad Lugano arhīvā atklāja ekspozīciju Rainim un Aspazijai; un tad - Rīga un Talsi.

Gundega Grīnuma pētījuma "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" ievadā raksta: „Šī grāmata ir par pieturvietu „Kastaņola” Raiņa un Aspazijas ceļā uz Mūžību. Pareizāk sakot, viens no daudziem iespējamiem stāstiem par šo ceļu 14 gadu garumā.”

Bet Raiņa pētniecība ir sākusies it kā nejauši – Kārļa Kundziņa aicināta, toreiz 20 gadus vecā Gundega Grīnuma iesaistījās Raiņa Rakstu sagatavošanā. Savukārt literatūras mīlestība visticamāk nāk jau no mammas, kura bija latviešu valodas un literatūras skolotāja.